“LDz Loģistikas” pārvadāto konteinerkravu apjoms pirmajā pusgadā pieaudzis par 29%

© Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Šī gada pirmajā pusgadā turpinājis pieaugt “LDz Loģistika” pārvadāto konteinerkravu apjoms, apliecinot augošā kravu pārvadājumu segmenta potenciālu. Kopumā konteinerkravu maršrutos “ZUBR” un “Baltika-Tranzīts”, kā arī pirmajā izmēģinājuma pārvadājumā no Rīgas ostas uz Ķīnas rietumu pilsētu Kašgaru pārvadāts 6764 divdesmit pēdu konteineru, kas ir par 29% vairāk nekā 2016.gada sākumā.

“Apzinoties, ka šis ir augošs tirgus segments ar arvien lielāku klientu pieprasījumu, ko apliecināja arī pagājušajā nedēļā Kazahstānas galvaspilsētā Astanā mūsu rīkotā diskusija par konteinerpārvadājumu attīstību, patlaban īpaši koncentrējamies tieši uz šo darbības virzienu. Jūnijā esam parakstījuši līgumu ar “DHL Global Forwarding”, kas rada jaunas iespējas konteinerpārvadājumu attīstībai, bet patlaban notiek aktīvs darbs ar partneriem Krievijā, Baltkrievijā, Kazahstānā, Ķīnā un Vācijā pie turpmākas šī segmenta attīstības,” uzsver “LDz Loģistika” valdes priekšsēdētājs V.Lūsis.

Vienlaikus uzņēmums, tāpat kā citi tirgus dalībnieki turpina strādāt ar tradicionālajām kravu grupām. Kopumā pirmajā pusgadā tādējādi pa VAS “Latvijas dzelzceļš” infrastruktūru pārvadātāji transportējuši 24,4 miljonus tonnu kravu, kas ir par 1,2% vairāk nekā 2016.gada pirmajos sešos mēnešos. Ievērojamu attīstību līdzās “LDz Loģistikas” darbam konteinerpārvadājumu segmentā piedzīvojis iekšzemes pārvadājumu sektors, kurā sagaidāma izaugsme arī turpmāk, jo “LDz Loģistika” jūlija sākumā uzsāka aktīvu šīssezonas sadarbību ar graudu pārvadātājiem, kuriem lielākā aktivitāte gaidāma vasaras beigās.

Jūras tranzīta sektorā pirmajā pusgadā ir pārvadāti 20,2 miljoni tonnu kravu, kas ir par 406,6 tūkstošiem tonnu jeb 2% vairāk nekā pagājušā gada pirmajos sešos mēnešos, savukārt sauszemes tranzītā ir pārvadāti 1,7 miljoni tonnu, kas ir par 127% vairāk nekā pērn šajā periodā.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais