Baltijas aviosabiedrība Latvijai būšot izdevīga

Baltijas valstu kopīga aviokompānija pagaidām gan ir tikai ideja, kuras dzīvotspēju uzticēs izvērtēt ekspertiem. Latvijas lidsabiedrība airBaltic pret šo ideju neiebilst. Ziemeļvalstu un Baltijas valstu transporta ministri tikšanās laikā apsprieda iespēju izveidot kopīgu Baltijas valstu aviokompāniju.

"Ideja nav jaunums, tomēr tai nepieciešams aktualizēts, uz biznesa pamatiem balstīts izvērtējums. Savulaik, 1994.–1995. gadā jau tika pētītas iespējas veidot vienotu aviokompāniju, notika pārrunas starp SAS (Scandinavian Airlines System) un trijām Baltijas valstīm, tomēr Igaunijas un Lietuvas puses šo ieceri noraidīja, tā iemesla dēļ Latvija kopīgi ar SAS izveidoja airBaltic," skaidroja satiksmes ministrs Kaspars Gerhards.

Lietuvas transporta un komunikāciju ministrs Eligijs Masulis atzina, ka tiešām savulaik Lietuva noraidījusi šādu iespēju, "taču kopš tā brīža ir pagājuši piecpadsmit gadi un situācija ir mainījusies". Situācija tiešām ir mainījusies. Konkurences cīņā Lietuvas lidsabiedrība FlyLAL ir zaudējusi, un uzņēmums ir bankrotējis.

E. Masulis gan uzsvēra, ka kopīgas aviokompānijas izveide pagaidām ir tikai idejas līmenī. "Vispirms ir nepieciešams sapulcināt ekspertus, lai noskaidrotu šīs idejas ekonomisko pamatojumu un tālākos virzības scenārijus. Varbūt eksperti pateiks, ka šī ideja ir pilnīga traka, bet varbūt, ka tā ir ļoti laba. Taču skaidrs ir tas, ka tik mazā tirgū daudz izdevīgāk ir sadarboties, nevis konkurēt, ko pierāda arī Skandināvijas pieredze, izveidojot SAS," sacīja E. Masulis.

Igaunijas ekonomikas un komunikāciju ministrs Juhans Parts uzskata, ka valstu kontrolētas kompānijas izveide nav labākais variants, tomēr Igaunija ir atklāta tālākām diskusijām.

AirBaltic pret kopīgas Baltijas valstu aviosabiedrības izveidi neiebilst.

"Plašāka Lietuvas un Igaunijas līdzdalība kopīgā aviokompānijā neapšaubāmi varētu pastiprināt attīstību. Mēs esam gatavi iesaistīties turpmākās pārrunās. Ar palielinātu kapitāla bāzi airBaltic varētu attīstīties vēl straujāk nekā līdz šim un paplašināt darbību Baltijas valstīs," teica airBaltic prezidents Bertolds Fliks.

Savukārt Dānija un Zviedrija jau ir vienojušās par vienota ziemeļu bloka izveidi aviopārvadājumos un Latvija ir izteikusi vēlmi pievienoties. "Sadarbība gaisa satiksmes jomā ir svarīga, lai padarītu efektīvu tā izmantošanu, lai samazinātu gan pasažieru, gan pārvadātāju izdevumus un reizē arī saudzētu vidi – samazinātu CO2 izmešu daudzumu," uzsvēra Zviedrijas komunikāciju ministre Asa Torstensone.

Baltijas un ziemeļvalstu ministri diskutēja arī par nepieciešamību pastiprināt valstu sadarbību gaisa transporta jomā, nodrošināt godīgu un vienlīdzīgu konkurenci Baltijas tirgū, apmainīties ar informāciju par valsts sniegto atbalstu lidostām un aviokompānijām.

B. Fliks uzskata par apsveicamu Latvijas, Lietuvas un Igaunijas satiksmes ministru ieceri izvērtēt kopīgas Baltijas valstu aviokompānijas izveidi.

Nodoms veidot kopīgu Baltijas valstu aviokompāniju pastāvējis jau pirms piecpadsmit gadiem, tādēļ airBaltic tika dots nosaukums, kas atspoguļotu lidsabiedrības darbību visā Baltijas reģionā, skaidro airBaltic prezidents.