Veikalā pircējam uz kājas uzkrīt stikla vitrīna; cietušais saņems 1000 eiro kompensāciju

© Inga Nestere/ F64 Photo Agency

2016.gada 24.jūlijā kādam pircējam veikalā "Rimi" Liepājā uz kājas uzkritušas vitrīnas stikla durvis. Pēc notikušā konstatēts, ka cietušajam lauzts labās kājas lielais pirksts. Vairākas nedēļas vīrietim nācies pārvietoties ar kruķiem. Pēc notikušā cietušais vērsies tiesā, vēsta portāls "liepājniekiem.lv".

"Rimi" notikušajā savu vainu nesaskatīja un cietušajam pircējam Antonam Šņipovam piedāvāja dāvanu karti 100 eiro apmērā. Vīrietis no tās atteicās un vērsās tiesā, kur šī gada martā nolemts, ka no "Rimi Latvia" piedzenama kompensācija 200 eiro apmērā.

"Liepājniekiem.lv" informē, ka "Rimi" ar šādu spriedumu nebija mierā un Kurzemes Apgabaltiesā iesniedza apelācijas sūdzību. Tai sekoja pircēja pretapelācijas sūdzība.

Arī apelācijas instances tiesā "Rimi" A. Šņipova prasību neatzina nekādā apmērā. Kompānijas pārstāvis advokāts Oskars Ramiņš pauda, ka runa neesot par summu, bet gan par to, ka "Rimi" nepiekrīt traktējumam "morālais kaitējums". Tas presē varot tikt nepareizi interpretēts. Viņš arī norādīja - ja tiesa pasaka, ka "Rimi" ir vainojams negadījumā un cietušajam atlīdzināms morālais kaitējums, tad tas varot izsaukt "zināmu šūmēšanos", jo šis precedents attiektos arī uz citiem mazumtirgotājiem un sabiedriskām telpām.

Inga Nestere/ F64 Photo Agency

Pēc tiesas pamudinājuma abas puses centās rast kompromisu, taču vienoties par mierizlīgumu tomēr neizdevās. Kompānija "Rimi Latvia" pircējam bija gatava izmaksāt 550 eiro un ne centa vairāk, uzzināja "Kurzemes Vārds". A. Šnipovs tam nepiekrita.

Kurzemes Apgabaltiesa taisīja jaunu spriedumu, A. Šņipova prasību apmierinot daļēji. No "Rimi Latvia" par labu A. Šņipovam nolemts piedzīt kompensāciju par morālo kaitējumu 1000 eiro apmērā, pārējā daļā prasība noraidīta. Pilns sprieduma teksts būs pieejams 6. jūlijā, pavēstīja Kurzemes Apgabaltiesas tiesas konsultante Aiga Laugale.

AVOTS: liepajniekiem.lv

Ekonomika

Lauksaimniecības nevalstiskās organizācijas turpina iebilst Zemkopības ministrijas (ZM) piedāvājumam eksportējamo liellopu sertifikācijā pāriet no samaksas par inspektora šim darbam veltīto laiku uz fiksētu maksu par katru dzīvnieku.

Svarīgākais