Vairāk nekā divas trešdaļas iedzīvotāju strādā Rīgā vai tās apkārtnē
Lielākā daļa jeb 68% no darbaspēka ir koncentrēti Rīgā un Pierīgā, savukārt augstākais bezdarba līmenis joprojām ir Latgalē, kur ir vismazāk darba vietu, Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ikmēneša sapulcē, komentējot bezdarbnieku struktūru valstī, sacīja Labklājības ministrijas (LM) valsts sekretāra vietniece Jana Muižniece.
Viņa teica, lai risinātu bezdarba radītās problēmas, bezdarbniekiem ir pieejami pārkvalifikācijas kursi, taču tie ne vienmēr risina problēmu, jo, piemēram, Latgalē, trūkst darba devēju.
Viņa norādīja, ka nereti cilvēki nemaz negrib atstāt dzimtās mājas, lai gan darba iespējas pieejamas citā novadā. Mobilitātes pabalstu, ko cilvēks saņem īres maksas un transporta izdevumu segšanai, atstājot darba vietu vienā novadā, lai dotos strādāt citviet, izvēlas saņemt ļoti maz cilvēku. "Problēma ir arī latviskā mentalitāte, kamdēļ cilvēks nevēlas mājas atstāt," sacīja Muižniece.
Muižniece atzina, ka problēma ir arī jauniešu bezdarbs, lai gan pozitīvi vērtējama ilgstošā bezdarba samazināšanās jauniešu vidū. Tāpat liels bezdarbnieku īpatsvars ir arī vecuma grupā pēc 50 gadiem, jo šajā vecumā darba ņēmējiem ir grūti pielāgoties darba tirgus prasībām.
Emīls Desjatņikovs/ f64 photo agency
Vienlaikus viņa sacīja, ka bezdarbnieku pabalsta sistēma ir veidota tā, lai ierobežotu cilvēku iespējas nestrādāt, tā vietā ilgstoši saņemot bezdarbnieku pabalstu. Vidējais saņemtais bezdarbnieku pabalsts valstī ir 200 eiro mēnesī un ir ļoti maza daļa to bezdarbnieku, kas saņem lielāku pabalstu.
Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas pārstāvis Jānis Miezītis vērsa uzmanību uz to, ka Skolēnu vasaras nodarbinātības programmā piesakās divreiz vairāk skolēnu nekā programmā iespējams piedalīties. Ik gadu skolēnu skaits, kas vēlas strādāt, pieaug. Pēc viņa teiktā, būtu lietderīgi, ja finansējums šajā programmā tiktu palielināts, lai vasarā varētu nodarbināt vairāk skolēnu.
Lauksaimniecības Statūtsabiedrību asociācijas valdes priekšsēdētāja Aija Balode piekrita, ka būtu lietderīgāk palielināt finansējumu Skolēnu vasaras nodarbinātības programmā, pārdalot naudu šai programmai no programmas, kas piedāvā pārkvalifikācijas iespējas bezdarbniekiem, jo tā ir mazāk lietderīga.
Latvijas Zvēraudzētāju asociācija valdes priekšsēdētājs Arnis Veckaktiņš norādīja, ka darba devējam Latvijā ir ļoti grūti atlaist augsta līmeņa speciālistus, ja tie paņem slimības lapu, lai saņemtu bezdarbnieku pabalstu, lai gan nav slimi. "Cilvēks nav darbā vienu rītu, nav otru rītu, ilgstoši slimo, taču viņu nevar atlaist," sacīja Veckaktiņš, piebilstot, ka šādi gadījumi nav reta problēma darba devējam.
Muižniece sacīja, ja darba dēvējam ir aizdomas par šādiem gadījumiem, viņš var ziņot atbildīgajai inspekcijai, kura šādus gadījumus pārbauda.
LOSP apvieno 59 lauksaimniecības nozaru un daudznozaru valsts līmeņa nevalstiskās organizācijas un kopumā pārstāv vairāk kā 14 200 ražojošo lauksaimnieku. LOSP iesaistās Latvijas lauksaimniecības un lauku attīstības politikas veidošanā un īstenošanā sadarbībā ar valsts likumdevējiem, valsts pārvaldes institūcijām, Zemkopības ministriju un citiem sociālajiem sadarbības partneriem.