80% iedzīvotāju satrauc ekonomiskās krīzes varbūtība, rāda aptauja
ERGO Drošības indeksa pētījums rāda, ka, domājot par valsts stabilitāti un drošību, pieaugušas Latvijas iedzīvotāju bažas par iespējamu ekonomisko krīzi un politisko nestabilitāti valstī. Šis indeksa rādītājs pēdējo trīs gadu laikā būtiski pasliktinājies, no -39 indeksa punktiem 2014. gadā pieaugot līdz -48 šogad.
“Latviešu bažas par to, kas viņus apdraud, bieži vien ir iracionālas. Taču tāda ir Drošības indeksa būtība - mērīt, kā cilvēki jūtas tīri subjektīvi, dzīvojot šajā valstī,” skaidro pētījumu centra SKDS direktors Arnis Kaktiņš.
Šī gada aptauja atklāj arī izmaiņas Latvijas iedzīvotāju noskaņojumā attiecībā uz nacionālo stabilitāti un drošību. Cilvēku bažas šajā jomā, salīdzinot ar 2015. gadu, kopumā ir mazinājušās no -29 uz -26 indeksa punktiem.
Tajā pašā laikā kā vienu no biežākajiem iemesliem bažām šajā dimensijā iedzīvotāji min imigrācijas jautājumu un militāra konflikta iespējamību. 64% Latvijas iedzīvotāju satrauc iespējama liela bēgļu un patvēruma meklētāju vai imigrantu plūsma, bet 62% - ka Latvijā varētu sākties militārs konflikts.
Turpretī būtiski samazinājušās iedzīvotāju bažas par etniska konflikta iespējamību Latvijā - šis mērījums, salīdzinot ar 2014. gadu, sarucis par 15 indeksa punktiem.
Kaspars Krafts, F64 Photo Agency
“Norises valstī, kā arī pasaulē atstāj ietekmi uz lēmumu pieņemšanu - cilvēki piesardzīgāk pieņem lēmumus attiecībā uz ilgtermiņa saistībām. Mēs to īpaši sajutām Brexit notikumu sakarā un laikā, kad kritās procentu likmes vērtspapīru tirgū - cilvēki kļuva piesardzīgi, pamatīgāk izvērtējot visus aspektus, pirms parakstīt ilgtermiņa līgumus par uzkrājumu veikšanu dzīvības apdrošināšanā savai pensijai vai citiem nolūkiem,” norāda ERGO valdes locekle Baltijā Ingrīda Ķirse.
Kā skaidro Arnis Kaktiņš, iedzīvotāji Latvijā nereti baidās un bažījas par to, kam patiesībā nav objektīva pamata. Daļēji to, protams, veicina mediju sniegtā informācija.
“Pētījums rāda, ka teju ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju, kā izrādās, baidās, ka varētu ciest no zemestrīces. Acīmredzot ainas, ko cilvēki redzējuši ārvalstu ziņās vai filmās, kad zemestrīce izposta visu, kas apkārt, atstāj iespaidu, liekot paust subjektīvu satraukumu arī par to, kam reāli nav objektīva iemesla,” norāda A. Kaktiņš.
2017. gadā kopējais Latvijas valsts stabilitātes un drošības indekss ir -26, izmaiņas kopš 2014. gada augušas par +3 punktiem.
ERGO Drošības indeksa dati iegūti Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju aptaujā interneta vidē. To izstrādāja un īsteno apdrošināšanas sabiedrība ERGO sadarbībā ar pētījumu centru SKDS. Kopumā tika aptaujāti 1005 pastāvīgie iedzīvotāji katrā valstī vecumā no 18 gadiem līdz 74 gadiem.