Ministre: Eirozona Latviju padarījusi pievilcīgu investoriem

Viņa uzsvēra, ka eirozona ir ne tikai veicinājusi Latvijas atpazīstamību Eiropā un pasaulē, bet arī palīdzējusi uzlabot valsts kredītreitingus, kas arī investoriem Latviju padarījis pievilcīgu. "Tas mums ir īpaši svarīgi, jo mums parādu līmenis ir ārkārtīgi liels - šie ir tie gadi, kad mums ir jāpārfinansē mūsu aizņēmumi, lai varētu gan norēķināties ar aizdevējiem, gan [valsts] parādu varētu apkalpot ilgtspējīgāk," sacīja ministre.

Reizniece-Ozola norādīja, ka Latvijas ceļš uz eirozonu ir bijis izaicinājumiem un šķēršļiem bagāts, no kuriem vislielākais izaicinājums bija laika periods no 2008.gada līdz 2010.gada, kad eiro ieviešana šķita gandrīz nereāls un nesasniedzams mērķis.

"Valdībai izdevās defektu pārvērst par efektu, jo tika pieņemti ātri un izšķiroši lēmumi, kas nodrošināja iespēju [Latvijai] saņemt finansiālu palīdzību no starptautiskām organizācijām, vienlaikus tai pretī dodot solījumus par reformu īstenošanu ekonomisko nesabalansētību mazināšanai un politisko finanšu stabilizēšanai. (..) Ar šo solījumu tika nošauti divi zaķi vienlaikus - (..) saņemt aizņēmumu un (..) virzīties uz Māstrihtas kritēriju atbilstību, kas arī ļāva Latvijā ieviest eiro," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Dmitrijs Suļžics/ f64 photo agency

Tomēr ministre norādīja, ka iepriekšminēto darbību veikšana radījusi robu tautsaimniecībā, jo tas aizsāka Latvijas iedzīvotāju aizplūšanu uz citām valstīm. Politiķe norādīja, ka Latvijas valstij ir svarīgi cīnīties par to, lai dabūtu atpakaļ aizbraukušo Latvijas iedzīvotāju daļu, jo tajā ietilpst uzņēmīgākie un gaišākie Latvijas sabiedrības prāti.

Reizniece-Ozola sacīja, ka iestājoties eirozonā, bija cilvēki, kas domāja, ka tas atrisinās visas Latvijas ekonomiskās un sociālās problēmas. Tomēr viņa uzsvēra, ka ir svarīgi saprast, ka iestāšanās eirozonā, tāpat kā dalība Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD), bija nākamais loģiskais solis, lai sekmētu tālāku Latvijas ekonomisko un monetāro sadarbību ar Eiropas Savienības (ES) un citām pasaules valstīm. "Viss šis kopumā nenoliedzami veido šo Latvijas kā investīcijām uzticamas valsts tēlu," sacīja politiķe.

Ministre gan piebilda, ka eiro ieviešana Latvijā neradīja tik milzīgu investīciju pieplūdumu, kāds tas bija Igaunijā, tomēr tas nenoliedzami deva ārkārtīgi nozīmīgu stabilitātes faktoru tieši tajos gados, kad Latvijā pastāvēja ģeopolitiskie riski, tostarp Krievijas sankcijas.

Kā vienu no Latvijas priekšrocībām dalībai eirozonā politiķe uzsvēra iespējas ietekmēt eirozonas politiskās puses virzību, kas izriet no Latvijas dalības Eirogrupā, ļaujot līdzvērtīgi piedalīties eirozonas problēmjautājumu risināšanā un arī nākotnes redzējuma veidošanā. Turklāt eirozona ir nodrošinājusi Latvijai finanšu drošības vairogu no ekonomiskiem satricinājumiem nākotnē, ko garantē pieeja Eiropas Centrālās bankas likviditātei, kā arī Eiropas stabilitātes mehānisms.

"Kopumā jāsecina, ka (..) ieguvumi un potenciāls ir vairāk nekā zaudējumi, un tas uzliek papildus atbildības nastu - gan politisku, gan finansiālu," uzsvēra Reizniece-Ozola.

Viņa sacīja, ka ir svarīgi saprast, cik daudz Latvija ir gatava ieguldīt valsts attīstībā uz budžeta deficīta rēķina, jo ar to ir jābūt prātīgiem. Ministre skaidroja, ka Latvijas budžeta deficīts nav izveidojies tādēļ, ka līdzekļi būtu ieguldīti valsts tālākā attīstībā, bet gan tādēļ, ka krīzes laikā tika glābtas bankas. "Tas bija ugunsgrēka dzēšanas pasākums, nevis attīstības pasākums. Tāpēc, domājot par to, kas ir tautsaimniecības priekšnosacījumi, jāsabalansē ir fiskālās atbildības uzdevumi un (..) attīstības pasākumi (..), lai tautsaimniecība nākotnē varētu attīstīties stabilāk un ilgtspējīgāk, nevis ātrāk," uzsvēra politiķe.