Pusgada laikā no Beļģijas Latvijā ievesti auto ar 24,5 miljonu kilometru deficītu

© Publicitātes foto

Beļģija ir trešā populārākā valsts, no kuras regulāri tiek ievestas lietotas automašīnas tālākai realizācijai Latvijas autobraucēju vidū. Interneta vietnes autoDNA.lv apkopotā informācija liecina, ka pusgada laikā krāpnieki ir nodzēsuši ievērojamu kilometrāžu, neraugoties uz starptautiskajiem centieniem ierobežot šo nelegālo rūpalu.

Negodprātīgie automašīnu pārdevēji vidēji notin 76 000 kilometru, taču tie ir piesardzīgi aprēķini, ņemot vērā, ka daudzām automašīnām sludinājumos ir notīti tikai daži tūkstoši kilometru. To var skaidrot ar vēlmi nobraukuma ailē atspoguļot “apaļu” ciparu. Šādos gadījumos apaļošana parasti gan notiek uz leju.

Par robežu starp vēlmi noapaļot nobraukto attālumu un patiesības slēpšanu ir grūti spriest, taču no pieejamās statistikas var secināt, ka parasti apaļo līdz desmit tūkstošiem, piemēram, 230 000. Pēcāk jau visai strauji iesoļojam -50 000 un vairāk notītu kilometru amplitūdā līdz sasniedzam tādus skaitļus kā -300 000 un vairāk. It kā salīdzinoši jauns auto 2009. gada Mercedes-Benz C200, taču Beļģijā tas astoņu gadu laikā ir noskrējis 491 000 kilometru savukārt Latvijā ievests jau ar krietni atbilstošāku nobraukumu mūsu izpratnei par šā gada auto 180 000km.

“Beļģija ir salīdzinoši neliela valsts, taču saskaņā ar mūsu rīcībā esošo informāciju sanāk, ka 40% no ievestajām automašīnām ir ar nepatiesu odometru rādījumu un vidēji tiek nodzēsti vairāki automašīnas ekspluatācijas gadi. Visvairāk tas skar automašīnu kritiskos uzturēšanas brīžus, kad nepieciešams mainīt svarīgas detaļas, kā piemēram, zobsiksnu. Ja pircējs tiek maldināts par 150 līdz 200 tūkstošiem nobrauktu kilometru, tad jaunajam īpašniekam ceļš uz mājām var beigties ar kapitālo remontu vai pat automašīnas norakstīšanu,” situāciju skaidro portāla autoDNA.lv pārstāvis Agris Dulevičs

Teju trešdaļa jeb 28% no visām Beļģijas ievestajām automašīnām ir Volvo markas spēkrati. Bēdīgi, taču 42% šo automašīnu ir melots par patieso nobraukumu. Ekstrēmākais “mazlietots auto, kurš neprasa ieguldījumus”, ir kāds 2004. gada Volvo V70, kurš pa ceļam uz Latviju ir pazaudējis vairāk nekā pusi miljona kilometru jeb 516 002. Beļģijā tas reģistrēts ar 726 002 un CSDD piereģistrēts jau ar krietni pievilcīgāku nobraukumu, proti, 210 000.

“Nesen Latviju pāršalca ziņa, ka Saeimā ir pieņemti grozījumi sodīt tos, kuri veiks manipulācijas ar odometriem, taču ko tas dod, ja Latvijā šie auto tiek ievesti jau koriģēti!? Pirms kāda brīža Facebook tīklā klīda bilde ar Polijas pierobežas kantori, kas visai atklāti ar plakātu uz ēkas fasādes reklamē savus pakalpojumus. Paies vēl daudzi, jo daudzi gadi iekams Eiropa varēs kopīgi vienoties par šī pelēkā sektora apkarošanu,” spriež Dulevičs.

Uz doto brīdi Latvijas populārākajā sludinājumu portālā ir aptuveni 22 000 automašīnu, no kurām aptuveni 3 000 ir tieši no Beļģijas. Tās ir 1 200 lietotas automašīnām no Beļģijas ar nepatiesu nobraukumu un gatavas nonākt Latvijas pircēju īpašumā.

Par visām no Beļģijas ievestajām automašīnām Latvijas tirgū var spriest, ka visdrošāk tās ir iegādāties pavasara mēnešos, kad skaitliski ir mazāks risks iekrist uz koriģētu auto. Populārākie auto no Beļģijas ir jau pieminētais Volvo 28%, BMW 16% un Audi 10%. Absolūtais vairākums ir auto ar dīzeļdzinēju jeb 95,5%. Zīmīgi, ka visi automobiļi ar benzīna dzinējiem tika ievesti aprīļa mēnesī un tikai vienam bija koriģēts odometrs. Automašīnām ar benzīna dzinēju arī nobraukums ir salīdzinoši neliels 120 000 kilometru.