Algu līdz 450 eiro "uz rokas" saņem 42% Latvijas iedzīvotāju

© F64

Šogad pirmajā ceturksnī Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju, kas ir par 1,8 procentpunktiem mazāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Tostarp 21,4% darba ņēmēju 2017.gada pirmajā ceturksnī saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 20,6% darba ņēmēju.

Savukārt 31,6% šogad pirmajā ceturksnī pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro (2016.gada pirmajā ceturksnī - 30,8%), 18,2% (17,4%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 3,8% darba ņēmēju pretstatā 2,9% pirms gada.

Ekrānšāviņš, leta.lv

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2017.gada pirmajā ceturksnī darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 2,3% (pirms gada - 2,9%) darba ņēmēju, savukārt 2,2% (2,3%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais