Jau vismaz piecus gadus arvien lielāku popularitāti iemanto norēķinu karšu pakalpojumi, ko sniedz nevis bankas, bet parastas firmas. Pret firmām ir zemākas prasības, tās ir vieglāk izveidot, nevajag licenci, nav jāmaksā nodevas regulatoriem. Šīs kartes ir ļoti ērts līdzeklis arī aplokšņu algu maksātājiem un citos darījumos ar netīro naudu, jo to klientus nepārbauda. Valdības ēnu ekonomikas apkarošanas plānā par šo nav ne vārda, vēsta "Nekā personīga".
Nekā personīga pārliecinājās, ka Latvijā ir iespējams ar izdomātas personas vārdu atvērt kontu šāda uzņēmumā, saņemt maksājumu karti, izņemt naudu bankomātos un norēķināties veikalos.
Maksājumu kartes jau sen nav tikai banku pakalpojums. Izsniegt VISA vai MasterCard var arī parastas firmas, kas saņēmušas tiesības to darīt no maksājumu sistēmu dalībniekiem. Tās var būt gan kredītkartes, gan debetkartes. Šādu firmu pasaulē ir tūkstošiem. Atšķirībā no bankām, kam ir stingras prasības klienta identifikācijai, firmās lietotājs var saņemt maksājumu karti norādot tālruņa numuru vai pat tikai e pasta adresi.
Latvijā pēc šādas sistēmas darbojas Weststein karte. Arī to var pasūtīt ar izdomātu personas vārdu un papildināt anonīmi. Naudu pēc tam var tērēt internetā, veikalos vai izņemt bankomātā. Šo pakalpojumu var izmantot arī noziedzīgiem mērķiem.
SIA Weststein Latvijā darbojas no 2014.gada decembra. Kompānijas apgrozījums pērn bija vien 1132 eiro. Bet zaudējumi 450 tūkstoši. 2015.gadā zaudējumi bija 115 tūkstoši, bet apgrozījums nav uzrādīts. Tā īpašnieks ir Šveicē reģistrētā kompānija BS Finanz Zurich GMBH.
Kompānija pārstāv Anglijā dibinātu finanšu tehnoloģiju uzņēmumu, saucās Prepaid Financial Services, ļoti liela kompānija apkalpo ļoti lielu daļu Anglijas municipalitātes un pasaulē kompānijas ar lieliem vārdiem. Mēs esam viņu pārstāvji šeit Latvijā.
Firmas mājaslapā internetā var pasūtīt maksājumu karti un reģistrēt kontu. Reģistrācija ir bez personas koda un dokumentiem. Jānorāda tikai e-pasts un tālrunis. Der arī priekšapmaksas sarunu kartes, kas Latvijā ir anonīmas. Ar to pietiek, lai saņemtu maksājumu karti. Nekādas personas pārbaudes netiek veiktas. Kontu var papildināt gan ar pārskaitījumu no bankas konta, vai Narvesen kioskā nopērkot īpašu vaučeri.
Ievadot kodu, Narvesen samaksātā nauda parādās Weststein kontā. Pēc tam to var tērēt veikalos vai izņemt bankomātā. Dienas limits naudas izņemšanai ir 500 eiro. Gadā summa nedrīkst pārsniegt 2500 eiro. Lai varētu operēt ar lielākām summām, firma klientiem prasa uzrādīt dzīves vietu un nosūtīt personu apliecinoša dokumentu kopiju. Tad klients zaudē anonimitāti.
Weststein nav vienīgā kompānija, kuras izsniegtās Mastercard maksājumu kartes var izmantot Latvijā. Finanšu un kapitāla tirgus komisijā par savu darbošanos, pamatojoties uz pakalpojumu sniegšanas brīvību, ir paziņojušas ap 40 Lielbritānijā, Maltā, Luksemburgā un citās Eiropas Savienības valstīs reģistrētas firmas. Cik šādu karšu ir izsniegts Latvijas iedzīvotājiem, FKTK nevar pateikt, jo šo informāciju var sniegt tikai attiecīgās valsts finanšu tirgus uzraugi. Latvijā var pasūtīt arī ārpus Eiropas Savienības reģistrētu kompāniju maksājumu kartes. Par tām vispār nekādas kontroles.
Ārpus Latvijas izdotas anonīmas maksājumu kartes ļauj ēnu ekonomikas darboņiem naudu nodot, nesatiekot saņēmēju. Piemēram, ja uzņēmumā maksā aplokšņu algu, policijai nav iespējams naudas nodošanas brīdī aizturēt maksātāju. Ja arī izmeklētājiem nonāk informācija par šādiem darījumiem, tad to pierādīšana ir sarežģīta, jo jāprasa tiesiskā palīdzība no valsts, kur konts reģistrēts. Tas parasti izmeklēšanu paildzina pat par vairākiem gadiem. Turklāt maksājums uz darbiniekam izsniegtu karti var būt no vēl citā valstī reģistrēta konta.
Finanšu policijas lietvedībā šobrīd ir tikai viena lieta par aplokšņu algu maksāšanu uz šādām priekšapmaksas kartēm. Tā uzsākta 2014.gadā, izmeklēšana nevedas un nekādu rezultātu nav.
Lietu policija uzsāka pēc akciju sabiedrības Brīvais vilnis valdes priekšsēdētājs Arnolda Babra iesnieguma. Viņš izmeklētājus informēja par kādu uzņēmumu, kas saviem darbiniekiem aplokšņu algas pārskaita uz šādām kartēm. Kartes izdevējs bija Lielbritānijas kompānija Payrrot.
Latvijā neviens situāciju ar ārvalstīs emitētām maksājumu kartēm nav pētījis un nevar pateikt, cik daudz te tādas tiek izmantotas. Nav noteikti arī nekādi papildu ierobežojumi. Tomēr ziedu laiki Eiropā reģistrētajiem maksājumu karšu izdevējiem beigsies jau pēc mēneša, kad visās Eiropas Savienības dalībvalstīs jāsāk darboties ceturtajai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas direktīvai.
Latvijā reģistrētajām kompānijām jau līdz šim bija stingrāki ierobežojumi, nekā, piemēram, Lielbritānijā. Tur maksimālā darījuma summa neidentificētam klientam ir 500 eiro vienā darījumā un 2500 eiro gada laikā.
Eiropas kompānijām, kas Latvijā brīvi varēja izplatīt anonīmas maksājumu kartes, tagad iespējas būs ierobežotas. Taču tas neattieksies uz ārpus Eiropas reģistrētiem MasterCard vai Visa emitentiem. Tie nepakļaujas nekādai Latvijas iestāžu kontrolei un viņus var pieķert tikai tad, ja uzņēmumi rupji pārkāpj likumu, pievēršot likumsargu uzmanību.
Ar naudas atmazgāšanas ierobežošanas 4 direktīvas ieviešanu Finanšu ministrijai nesokas. Likumam jāstājas spēkā jau pēc Jāņiem, taču tas vēl nav izskatīts valdībā.