REKORDS: Par zaudējumiem, kas radušies iebraucot bedrē, piedzen 3255 eiro

© Lauris Aizupietis/ F64 Photo Agency

Līdz ar pavasara iestāšanos Latvijā būtiski palielinājies apdrošināšanas atlīdzību pieteikumu skaits par automašīnu bojājumiem, kas radušies, iebraucot bedrēs, pavēstīja "Swedbank" mediju attiecību vadītāja Kristīne Jakubovska, atsaucoties uz "Swedbank apdrošināšanas" datiem.

Viņa informēja, ka 2017.gada pirmajos trijos mēnešos pieteikumu skaits par šādiem negadījumiem ir audzis teju trīs reizes, salīdzinot ar pagājušā gada ceturto ceturksni. Vidējā zaudējumu summa par automašīnas bojājumu, kas radies, iebraucot bedrēs, šogad sasniegusi 730 eiro.

"Arī pērn tieši gada pirmajos mēnešos autovadītāji biežāk nekā citos mēnešos pieteica automašīnu bojājumus, kas radušies, iebraucot bedrēs," sacīja Jakubovska, piebilstot, ka lielākā izmaksātā atlīdzība pagājušā gada martā sasniedza 1866 eiro. Savukārt rekords bedru negadījumu atlīdzību izmaksās pagājušajā gadā pieder BMW īpašniekam, kurš, iebraucot bedrē, automašīnai radīja bojājumus 3255 eiro apmērā.

Tāpat Jakubovska norādīja, ka šogad bojājumus, kas automašīnām radušies, iebraucot bedrēs, visbiežāk piesaka BMW (27% gadījumu) un "Volvo" (27% gadījumu) automašīnu marku īpašnieki.

Emīls Desjatņikovs/ F64 Photo Agency

"Bedres izraisīts riepu vai riteņu disku bojājums ir klasisks apdrošināšanas gadījums Latvijā. Turklāt bedru radītos bojājumus automašīnai var arī nepamanīt uzreiz, bet tikai pēc kārtīgas auto pārbaudes, tomēr tie rada drošības risku," sacīja "Swedbank" Riska apdrošināšanas atbalsta daļas produktu līnijas vadītāja Ilga Babre.

"Swedbank" piedāvā apdrošināšanas pakalpojumus, kurus nodrošina "Swedbank P&C Insurance" un "Swedbank Life Insurance". Pēc aktīvu apmēra "Swedbank" ir lielākā banka Latvijā.

Ekonomika

Ikviens, kurš ikdienā brauc ar auto, būs pievērsis uzmanību tam, cik liels daudzums kravas automašīnu pārvietojas pa koplietošanas ceļiem. Īpaši, ja dodaties Eiropas virzienā – ceļš no Kauņas Lietuvā līdz Polijai un tālāk uz Rietumeiropu ir kā pudeles kakls, kur visi kravinieki saspiežas šaurajā “Suvalku koridorā”, kas ir vienīgais sauszemes ceļš no Baltijas valstīm uz Rietumeiropu, neiebraucot trešajās valstīs. Tā ir arī laba vieta, lai subjektīvi novērtētu, cik attīstīta ir loģistikas nozare katrā no Baltijas valstīm.

Svarīgākais