Cīrule: Vidējais finanšu noziedznieks ir labi izglītots, ar sakariem VID

Viņa norādīja, ka zem ēnu ekonomikas slēpjas reāli cilvēki, kas to plāno, īsteno un no tās iegūst. Izmantojot VID pieejamos datus, dienests centies izprast un identificēt, kas ir cilvēki, kuri iesaistās ēnu ekonomikā.

Pēc Cīrules teiktā, VID pievērsās divām kategorijām - finanšu noziedzniekiem un aplokšņu algu saņēmējiem. Vispārējais finanšu noziedznieka profils ir labi izglītots, situēts cilvēks, kurš pārzina tehnoloģijas, uzņēmējdarbības vidi. Šim cilvēkam ir juridiskas zināšanās, plaši kontakti, sadarbība ar citu valstu finanšu noziedzniekiem, kā arī sakari VID, kredītiestādēs un tiesībsargājošajās institūcijās.

Savukārt, runājot par aplokšņu algu saņēmējiem, viņa norādīja, ka visbiežāk tie ir cilvēki vecumā no 45 līdz 55 gadiem. Šajā vecumā grupā, pēc VID aplēsēm, 32% vīriešu un 22% sieviešu saņem aplokšņu algas. Tāpat pētīts šo personu ģimenes stāvoklis un atklāts, ka visbiežāk tās ir personas, kuras ir šķīrušās.

F64

Cīrule klāstīja, ka tipiskie aplokšņu algu saņēmēji neizprot nodokļu maksāšanas jēgu vai būtību, ir ar zemiem vai vidējiem ienākumiem, ar kredītsaistībām un apgādājamajiem. Iespējams, šīs personas nevēlas uzrādīt pilnus ienākumus, lai izvairītos no saistību pildīšanas.

Atbilstoši VID aplēsēm 71% aplokšņu algu saņēmēju ir zemas kvalifikācijas darbinieki, bet 29% - augstas kvalifikācijas speciālisti. Vienlaikus secināts, ka aptuveni 40% cilvēku, kuri strādā galvenā grāmatveža amatā, saņem algu aploksnē.

Cīrule uzsvēra, ka ēnu ekonomikas ir būtiska problēma. Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu plaisa ir 617,88 miljoni eiro, pievienotās vērtības nodokļa plaisa ir 419,31 miljons, bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa plaisa - 352,7 miljoni eiro.

VID vadītāja norādīja, ka problēma ir ļoti būtiska, tāpēc dienests aktīvi domā, kā efektīvāk komunicēt ar sabiedrību un skaidrot, kas tiek zaudēts, ja nodokļi netiek maksāti.

Jau vēstīts, ka šodien Rīgā notiek ikgadējā konference "Ēnu ekonomika Latvijā", kurā prezentēja pētījumu "Ēnu ekonomika Baltijas valstīs 2009-2016". Atbilstoši tam ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā pērn bija 20,3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir par procentpunktu mazāk nekā 2015.gadā.

Ēnu ekonomikas Latvijā būtiskākās komponentes ir neuzrādītie ienākumi (42,1%), aplokšņu algas (40,2%) un neuzrādītie darbinieki (17,7%).