Diskusijas par nodokļu celšanu var sākties, bet nodokļu reformas galvenie mērķi nezudīs, tā uz žurnālistu jautājumu, vai pēc pašvaldību vēlēšanām varētu rasties priekšlikumi par nodokļu celšanu, atbildēja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
"Var parādīties diskusijas, bet mēs nevaram pazaudēt galvenos uzstādījumus. Nebūs atkāpes no apņemšanās ieviest 0% likmi reinvestētajai peļņai un mazināt nevienlīdzību," uzsvēra Ministru prezidents.
Aicināts komentēt Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) paustās bažas, ka šodien valdībā atbalstītās nodokļu politikas pamatnostādnes nemazinās nevienlīdzību un nodokļu reforma būtībā ir "staigāšana pa plānu ledu", Kučinskis norādīja, ka jebkuras pārmaiņas vienmēr būs kā "staigāšana pa plānu ledu", jo tām nekad nebūs viennozīmīgas atbalsts.
Premjers atzina, ka valdība ir ieklausījusies gan FDP, gan Latvijas Bankas paustajās bažās, turklāt neviena no tām neesot pret nodokļu reformu. "Abas atbalsta nodokļu reformu, bet iestādes vērš uzmanību uz savām bažas, piemēram, Latvijas Banka aicina mazāk domāt par sociālajām reformām, proti, nepaliekamā minimuma celšanu. Arī FDP uztraucas, lai budžeta deficītā netiktu pieļautas pārāk lielas atkāpes. Tajā ir jāieklausās," piebilda Kučinsks.
Premjers nekomentēja FDP paustās bažas nodokļu reformas ietekmi uz budžeta deficītu, vien sacīja, ka, "neko nedarot, mēs varam pazaudēt to, kas mums jau ir tagad".
Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency
"Tas nozīmē, ka ir nepieciešamas ekonomiku balstošas un attīstošas reformas. Tāpēc arī nepieciešama zināma piesardzība no tiem, kas uzrauga fiskālos jautājumus. Konceptuāli visas puses piekrīt, ka reformai ir jābūt. Ņemot vērā visus jautājumus, mēs gatavosim nodokļu reformu nākamajam etapam, kurā runāsim par konkrētu piedāvājumu. Varam sēdēt un gaidīt, kad nokritīs nauda, bet mēs izvēlamies meklēt iespējas," atzina Kučinskis.
Viņš arī pauda gandarījumu, ka valdībai izdevies rast kopsaucēju ar partiju "Vienotība", lai tiktu līdz konkrētu likuma grozījumu sagatavošanai un nodokļu reformas fiskālās ietekmes aprēķināšanai.
Jau ziņots, ka valdība šodien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam, tomēr par atsevišķiem jautājumiem, piemēram, veselības nozares finansējums, risinājums tiks meklēts līdz šā gada 1.jūnijam.
Valdība šodien atbalstīja valsts Nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam ar trim nosacījumiem. Pirmkārt, tiks paredzēts risinājums veselības aprūpes ilgtermiņa finansēšanas modelim. Otrkārt, tiks ievēroti strukturālā deficīta mērķis. Treškārt, budžeta veidošanas procesā izveidojoties papildu fiskālai telpai, finansējums tiks novirzīts prioritāriem pasākumiem, īpaši iesākto nozaru reformu turpināšanai, piemēram, izglītībā un nacionālajā aizsardzībā.
Nodokļu reformas pamatnostādnes paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī.
Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro uz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, uz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un uz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro uz 430 eiro.
Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.
Reformas rezultātā paredzēts samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb "dzīvesstila" uzņēmējiem.