Finanšu ministre: Eiropas Komisija nevar izgāzt mūsu nodokļu reformu

Latvijā nodokļu sistēmas reforma plānota fiskāli atbildīgi un Eiropas Komisija (EK) tās ieviešanu nevar apturēt, šorīt intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

"EK nevar izgāzt mūsu nodokļu reformu. Viņi var paust savu viedokli par to, kādam būtu jābūt nodokļu reformas saturam, piemēram, nevienlīdzības mazināšanas īpatsvars, konkurētspējas pasākumi," teica ministre.

Tāpat viņa atzīmēja, ka Latvija aktīvi diskutē ar EK par plānoto nodokļu sistēmas reformu. "Viņu viedokli ņemsim vērā, bet jāsaprot, ka mums pašiem ir galva uz pleciem un mēs spējam atbildīgi pieņemt lēmumus," uzsvēra ministre.

Reizniece-Ozola norādīja, ka nodokļu sistēmas reforma plānota fiskāli atbildīgi, lai tiktu nodrošināta arī budžeta ilgtspēja. "Mēs esam balstījušies uz ekspertu vērtējumu un mūsu piedāvājums ir fiskāli atbildīgs un sabalansēts. Nelielu deficīta palielinājumu mēs paredzam tikai uz pārejas periodu. Mēs redzam, ka dažu gadu laikā mūsu ienākumi būs lielāki nekā bez reformas," sacīja ministre.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība šodien aiz slēgtām durvīm skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotās valsts nodokļu politikas pamatnostādnes 2018.-2021.gadam.

Šogad 21.aprīlī FM saskaņošanai nodeva nodokļu reformas pamatnostādnes, kas paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu - līdz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 līdz 250 eiro mēnesī.

F64

Nodokļu reformas rezultātā tiktu paaugstināts arī neapliekamais minimums pensionāriem no 235 eiro līdz 250 eiro mēnesī 2018.gadā, līdz 270 eiro mēnesī 2019.gadā un līdz 300 eiro mēnesī 2020.gadā. Plānots arī palielināt minimālo mēneša darba algu no 380 eiro līdz 430 eiro.

Nodokļu reformas ietvaros iecerēts atcelt solidaritātes nodokli un ieviest valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) objekta maksimālā apmēra otrā līmeņa griestus. Iecerēts arī reformēt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) sistēmu, nosakot, ka UIN tiek maksāts peļņas sadales brīdī, nevis par gūto peļņu, piemērojot 20% likmi.

FM piedāvā samazināt mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāju apgrozījuma slieksni līdz 40 000 eiro gadā pašreizējo 100 000 eiro vietā, kā arī noteikt MUN dividendēm 20% IIN likmi, palielināt maksimālās darba algas ierobežojumus. Plānots uzlabot patentu maksas režīmu mazajiem jeb "dzīvesstila" uzņēmējiem.

FM rosina paaugstināt azartspēļu nodokļa likmes automātiem un spēļu galdiem un noteikt IIN no izložu un azartspēļu laimestiem, kas pārsniedz 3000 eiro. Tāpat iecerēts pakāpeniski paaugstināt akcīzes nodokļa likmes, ņemot vērā akcīzes nodokļa likmju izmaiņas pārējās Baltijas valstīs un nodrošinot reģionālo konkurētspēju.

Savukārt Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) iepriekš atzina, ka Ministru kabinets šodien plāno apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes, tomēr par atsevišķiem jautājumiem - minimālo algu, akcīzi dīzeļdegvielai un kopējo budžeta deficītu - sarunas turpināsies.

"Jābūt skaidrībai par to, kādu budžeta deficītu varam atļauties. Esošajā piedāvājumā tie ir aptuveni 170 miljoni eiro, bet mums ir jābūt pilnīgi drošiem, ka varam to atļauties. Tāpēc tiks diskutēts par kopējo tabulu ar cipariem. Tāpat notiks sarunas par lielāku vai zemāku akcīzes nodokļa celšanu dīzeļdegvielai. Runāsim arī par nodokļu reformas ietekmi uz tiešmaksājumiem zemniekiem," stāstīja Kučinskis.

Tāpat premjers norādīja, ka arī diskusija par minimālo algu turpināsies pēc tam, kad būs zināms budžeta deficīts. "Ļoti ceru, ka viss saglabāsies esošajā solījumu līmenī, bet garantiju varēs dot tikai Saeimas gala balsojums par visu nodokļu politiku," piebilda Kučinskis.

Politiskās partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas vadītāja Solvita Āboltiņa vakar atzina, ka "Vienotība" neatbalstīs nodokļu reformas pamatnostādnes, kamēr tās nebūs kvalitatīvi izstrādātas. Vienlaikus gan Āboltiņa, gan "Vienotības" līderis Andris Piebalgs pauda, ka "Vienotība" atbalsta šo valdību.