Latvijas dzelzceļš pārbauda savas darbības ilgtspēju
Valsts a/s Latvijas dzelzceļš (LDz) kārtējo pārskatu ar iepriekšējā gada saimnieciskās darbības rādītājiem šogad pirmo reizi uzņēmuma vēsturē papildinājis pēc starptautiski atzītajām Global Reporting Initiative (GRI) G4 vadlīnijām sastādītais Ilgtspējas pārskats.
Savas darbības iepriekšējā gada rādītājus LDz publisko tad, kad tos (ceturtdien) apstiprinājusi akcionāru sapulce jeb, pavisam vienkārši sakot, Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. Pēc šīs procedūras viņa atzīmēja, ka gads noslēgts ar peļņu, par spīti kravu apjomu kritumam. Uzņēmuma dzīvē 2016. gads bija svarīgs arī ar to, ka pavasarī pilntiesīga valdes priekšsēdētāja pilnvaras saņēma Edvīns Bērziņš, tika izveidota uzņēmuma padome un mainīts statuss uzņēmumam LDz Loģistika, uz kuru LDz liek lielas cerības jaunu kravu piesaistīšanā.
Neatkarīgā jau ir informējusi, ka 2016. gadā kopumā pa LDz sliedēm, kuras izmanto trīs kravu pārvadātāji, transportēti 47,8 miljoni tonnu kravu. Ar -7,8 miljoniem tonnu pret 2015. gada rādītāju kravu apjoms bija noslīdējis zem zīmīgās 50 miljonu tonnu robežlīnijas. Līdzīgi pret 2015. gadu apgrozījums naudā noslīdēja zem 200 miljonu eiro līnijas (-25,2 miljoni, =192,6 miljoni eiro) un peļņa - zem miljona (-1,17 miljoni, =0,9 miljoni eiro). Šā gada 1. ceturksnī pagājušā gada kravu zaudējumi tika atgūti attiecībā pret salīdzināmo laika posmu 2016. gadā. Šādas svārstības lieku reizi akcentē, ka LDz nevar ietekmēt notikumus Eirāzijas plašumos, pa kuriem stiepjas 1524 mm platuma sliežu ceļi, no kuriem tikai pēdējo pāris simtu kilometru garo posmu, ja raugās no austrumiem uz rietumiem, apsaimnieko LDz. Vēl aiz šiem plašumiem ir Ķīnas plašumi ar sliežu ceļiem 1435 mm platumā, kādu izmanto arī Eiropā. Arī tur kravu savākšana nosūtīšanai uz Latviju nesokas tik raiti, cik raiti tas šķita iespējams pagājušā gada 5. novembrī, kad Rīgas Centrālajā stacijā tika rādīts pirmais no Ķīnas pienākušais kravu vilciena sastāvs. E. Bērziņš galvoja par uzņēmuma pūlēm tomēr panākt regulāru vilcienu gaitu starp Ķīnu un Latviju, lai pērnā gada vilciens nepaliktu kā gada kuriozs.
Cīņu par tranzītkravām LDz veic arī Latvijas teritorijā ar ieguldījumiem savā infrastruktūrā, lai kravas vismaz Latvijas posmā varētu pārvadāt ātrāk, drošāk un lētāk. Skaitot laiku atbilstoši Eiropas Savienības plānošanas periodiem, 2014.-2020. gadā LDz plāno ieguldīt sliežu ceļos 645 miljonus eiro. Ar tiem jānosedz Rīgas un Daugavpils mezglu modernizācija, pie kuras darbs jau sākts, kā arī dzelzceļa tīkla elektrifikācijas projekts, kuram saņemts Ministru kabineta akcepts.
Viens no iemesliem Ilgtspējas pārskata rakstīšanai un tradicionālā gada pārskata sniegšanas noteikumu maiņai bija gatavošanās sarunām ar kreditoriem, kas nepieciešami investīciju projektu izpildei. «Šāds pārskats tiek veidots, lai sabiedrība un sadarbības partneri mūs varētu vērtēt pēc kādiem noteiktiem starptautiskiem standartiem, piemēram, bankas, lai varētu izsniegt finanšu līdzekļus attīstības projektiem. Nākotnē LDz varētu izmantot arī dažādus citus finanšu instrumentus, un šāds ilgtspējas pārskats neradīs nekādas aizdomas par uzņēmuma caurspīdīgumu,» skaidroja E. Bērziņš.
Iepriekšējo gadu prakse liek domāt, ka uzņēmuma peļņu valsts kā uzņēmuma īpašniece ieguldīs uzņēmumā, jo valsts guvums ir daudz būtiskāks - tie pērn bijuši 90 miljoni eiro, ko LDz samaksājis valstij nodokļos. Šā gada uzdevums ir atrast formulu, kā salāgot valdības iecerēto degvielas akcīzes nodokļa celšanu ar LDz starptautiskās konkurētspējas saglabāšanu. Samērā netālā nākotnē LDz varētu tikt vaļā no naftas produktiem uzliktā akcīzes nodokļa tādā mērā, kādā virzīsies dzelzceļa elektrifikācija.