NVO un lauksaimnieki neatbalsta jauno nodokļu reformu

© F64

Nevalstisko organizāciju pārstāvji pauž bažas, ka nodokļu reformas pamatnostādnes negrozītas varētu iznīcināt nevalstisko organizāciju (NVO) sektoru, kā arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzīst, ka jaunās pamatnostādnes nav izdevīgas lauksaimniekiem.

Finanšu ministrijas izstrādātās nodokļu politikas pamatnostādnes paredz noteiktu atbalstu ziedojumiem, kas veikti sabiedriskā labuma organizācijai noteikto normu ietvaros, proti, turpmāk ziedojumu apmērs pēc ziedotāja izvēles būs 10% no pārskata perioda peļņas vai 3% no pārskata perioda veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI).

Savukārt NVO piedāvātais modelis ir saglabāt uzņēmumu ekonomisko motivāciju ziedot, proti, ziedojuma sabiedriskā labuma organizācijām gadījumā par ziedojuma summu samazināt uzņēmuma uzņēmumu ienākumu nodokli (UIN), savukārt, ziedojot NVO, tos neaplikt ar papildus UIN, kā tas paredzēts FM modelī.

Advokātu biroja "Sorainen" pārstāve Aija Lasmane, kas veikusi pētījumu par reformu attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokļa atvieglojumiem par ziedojumiem sabiedriskā labuma organizācijām, norādīja, ka patlaban esošais instruments piemērot atlaidi par ziedojumiem ir ļoti laba prakse, un atlaides atcelšana ļoti negatīvi ietekmēs NVO sektoru un valsti kopumā.

Lasmane sacīja, ka 2015.gadā ziedojumi NVO sasniedza 97 miljonus eiro, turklāt valsts budžetā pērn, NVO maksājot nodokļus, nonāca 38,7 miljoni eiro. Viņa ir pārliecināta, ka FM Iniciatīva samazinās uzņēmēju interesi ziedot.

F64

Biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" padomes locekle, biedrības "Ascendum" vadītāja Zaiga Pūce norādīja, ka NVO ienākumi veidojas no biedru naudām, pašvaldības finansējuma, kā arī no saimnieciskās darbības un ziedojumiem, kas veido lielāko daļu NVO finansējuma.

Savukārt, kā uzsvēra Latvijas Pilsoniskās alianses pārstāve Kristīne Zonberga, ja FM iecere ir iekasēt naudu budžetā, tad ministrijai vienlaikus jāsaprot, ka, samazinot finansējumu NVO, valstij būs jāfinansē tās funkcijas, ko NVO vairs nespēs veikt, un īpaši tas ir aktuāli sociālajā jomā.

Vienlaikus Zonberga norādīja, ka būtisku ieguldījumu sabiedrības attīstībā un labklājībā sniedz interešu aizstāvības organizācijas, kuras ik gadu sniedz apmēram 500 atzinumus par likumprojektiem.

"Latvijas SOS bērnu ciematu" asociācijas pārstāve Ilze Paleja atzina, ka asociācija nav spējīga izdzīvot bez ziedojumiem, turklāt liela daļa no tiem nāk no uzņēmumiem.

Paleja pauda, ka NVO darbība ir nopietni apdraudēta, un īpaši skumji tas ir, ņemot vērā, ka Latvijas ziedošanas kultūra pēdējos gados ir ļoti attīstījusies. Turklāt pēdējā laikā plaši izplatīta ir tēma par sistēmas un bērnunama bērnu izņemšanu no institūcijām, un to izdarīt bez sabiedrības atbalsta nav iespējams, viņa norādīja.

Pūce piebilda, ka viss, ko NVO lūdz, ir negraut labu sistēmu, un "neņemt upuri tur, kur to nav nepieciešams veikt", jo "apsēžoties pie viena galda" visu iespējams atrisināt.

Ja tiks apstiprināts esošais Finanšu ministrijas (FM) nodokļu reformas piedāvājums, lauksaimnieki būs zaudētāji, šodien žurnālistiem sacīja zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS).

Viņš teica, ka Zemkopības ministrija (ZM) ir sagatavojusi FM prasīto atzinumu par nodokļu reformu, ko vēl plānots pārrunāt ar nozari, iekams iesniegt FM. "Mūsu atzinums, protams, ir sagatavots. Kopumā mums ir zaudējumi šajā konkrētajā situācijā, kas tiek piedāvāta," teica Dūklavs.

Pēc viņa teiktā, ZM neatbalsta vairākus nodokļu reformas priekšlikumus, tostarp attiecībā uz akcīzes nodokļa likmes pieaugumu dīzeļdegvielai un pieaugušo finansiālo slogu privāto mežu īpašniekiem. Pēc viņa teiktā, ir jāturpina sarunas par nodokļu reformu. "Mēs visam tam piekrist nevarēsim gan attiecībā uz akcīzes nodokli, gan citiem jautājumiem, kas tiešākajā veidā skar lauksaimniekus," sacīja Dūklavs.

Viņš atgādināja, ka Latvijas lauksaimniekiem joprojām ir zemākie tiešmaksājumi Eiropas Savienībā, tāpēc papildu atbalsts no valsts ir ļoti svarīgs.

Zemkopības ministrs teica, ka visi iepriekš minētie aspekti ir nopietni jāvērtē, iekams tiek pieņemti konkrēti lēmumi. Tādēļ nākamnedēļ plānota Lauksaimnieku nevalstisko organizāciju konsultatīvās padomes sēde, kurā taps ZM nodokļu reformas gala atzinums, ko plānots pārrunāt ar valdības vadītāju.

"Es darījis zināmu premjeram, ka mums ir ļoti nopietna saruna nepieciešama. Mēs nekādi nevarēsim piekrist, ka lauksaimniekiem nodokļu reformas rezultātā rodas būtiski finansiāli zaudējumi," teica Dūklavs.

Jau ziņots, ka šo pirmdien noslēdzās termiņš, kurā ministrijas var sniegt atzinumus par nodokļu reformas plānu.

Koalīcijas partneri pauduši konceptuālu atbalstu nodokļu reformai. Valdība par reformu plāno lemt 3.aprīlī.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.