Mediķi aicina 3% no IIN atvēlēt veselības aprūpei

© F64

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) iesaka valdībai nekavējoties rīkoties atbilstoši labai starptautiskai praksei, un, samazinot iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) no 23% uz 20%, šos 3% nevis norakstīt, bet gan iezīmēt kā valsts obligātās veselības apdrošināšanas maksājumu.

Tā atklātā vēstulē Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) pauda LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris, vienlaikus atzīmējot, ka no minētajiem 3% vienu jāpievieno valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, nodrošinot sociālā budžeta līdzdalību veselības aprūpes stiprināšanā.

Pēc Kera paustā, ja veselības aprūpe, ka ierakstīts valdības deklarācijā, tiešām ir prioritāte, finansējuma atrašana veselības aprūpei nodokļu reformas plānošanas gaitā vajadzēja būt izpildītam kā vienam no pirmajiem uzdevumiem. LVSADA satrauc, ka nodokļu reforma ir "gana laba un atbalstāma" arī bez finansējuma avota rašanas veselības aprūpei, turklāt par veselības aprūpi tiks domāts "kaut kad vēlāk".

LVSADA vēstulē Kučinskim iesaka valdībai arī noteikt, ka veselības aprūpes nozares valsts finansējums no kopējiem nodokļu ieņēmumiem nedrīkst būt mazāks nekā šogad, proti, 3,16% no IKP

Tāpat arodbiedrība norāda, ka nepieciešams ieplānot, ka līdz 2020.gadam valstij jāizpilda 2005.-2006.gadā rakstiski dotos solījumus par to, ka ārsta vidējā darba samaksa sasniegs divas vidējās darba samaksas tautsaimniecībā, bet vidējā darba samaksa māsai - 60% un jaunākajam medicīniskajam personālam - 40% no ārsta vidējās darba samaksas.

Keris vēstulē norāda, ka šie LVSADA padomes un LBAS padomes lēmumi jānostiprina gan politikas plānošanas dokumentos, gan normatīvajos aktos.

Dmitrijs Suļžics, F64 Photo Agency

Pēc vēstulē paustā, ja Ministru kabinets turpinās izvairīties no labai starptautiskai praksei atbilstošas rīcības un tā vietā mēģinās vairāk vai mazāk slēptā veidā virzīt Latvijas veselības aprūpi uz privatizāciju vai valsts iedzīvotāju vairākuma sociāli ekonomiskajai situācijai neatbilstošu obligātas apdrošināšanas modeli, Kučinskim jāuzņemas visa politiskā atbildība par situācijas turpmāko attīstību.

Jau ziņots, ka konceptuāls atbalsts no koalīcijas partneriem nodokļu reformai ir, tomēr tās pamatnostādnēs veselības aprūpei netiks paredzēts novirzīt 1% no sociālajām iemaksām, līdz ar to risinājums veselības nozares finansējumam tiks piedāvāts vēlāk, otrdien pēc valdības koalīcijas sanāksmes žurnālistiem sacīja Ministru prezidents.

Arī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) sacīja, ka skaidrība par veselības nozares finansējumu būs līdz budžeta veidošanai. Politiķe arī piebilda, ka ir jāveido sasaiste starp nodokļu maksājumiem un veselības aprūpes finansējumu.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.