VID ''Daugavpils dzirnavnieka'' maksātnespējas procesā zaudē miljonu

Šonedēļ ar spēkā stājušos tiesas lēmumu noslēdzās Valsts ieņēmumu dienesta cīņa par bankrotējušā graudu pārstrādes uzņēmuma Daugavpils dzirnavnieks miljonu nodokļu parādu, vēsta raidījums "Nekā personīga".

Nodokļu administrācija izrādījās bezpalīdzīga, kad maksātnespējīgās firmas miljonus vērtos graudu elevatorus iekāroja dažādās īpašumu shēmās rūdīti ļaudis. Nodokļu inspektoru acu priekšā citi kreditori savāca maksātnespējīgā uzņēmuma mantu. Arī tiesā ieņēmumu dienests ir apspēlēts.
Valstij nodarīti miljona eiro zaudējumi, cietusi nodokļu administrācijas reputācija. Dienests saka, ka izdarījis visu iespējamo un tagad cer uz Valsts policijas spējām pierādīt, ka ir apkrāpts.

Valsts ieņēmumu dienesta priekšā nodreb gan pieredzējuši grāmatveži, gan risku mīloši uzņēmēji. Taču izrādās, maksātnespējas procesā un tiesās arī nodokļu inspektorus var itin viegli apspēlēt. To uzskatāmi parāda trīs gadus ilgušais Daugavpils dzirnavnieka bankrots, kurā ieņēmumu dienests no diezgan drošām pozīcijām sākumā, beigās ir zaudējis miljonu eiro.

Akciju sabiedrība Daugavpils dzirnavnieks ilgus gadus bija nozīmīgs uzņēmums visiem Dienvidlatgales zemniekiem - tā ir vienīgā vieta, kur nodot un uzglabāt graudus. Uzņēmumu smagi skāra 2009.gada krīze, vairākus gadus tas nīkuļoja. Īpašās nozīmes dēļ Ieņēmumu dienests necentās piedzīt nodokļus, bet pagarināja samaksas termiņus, cerībā, ka uzņēmums atkopsies.

Tomēr tā nenotika. 2014.gada decembrī Daugavpils dzirnavnieks bankrotēja un sākās tā mantas izpārdošana.

Viens no vērtīgākajiem īpašumiem bija akciju kontrolpakete Latvijas lielākajā zivjaudzētavā Nagļi. Tā apsaimnieko gandrīz divtūkstoš hektāru plašus zivju dīķus pie Lubānas ezera, kur audzē karpas. Valsts ieņēmumu dienests miljonu vērtās akcijas nebija apķīlājis. Īsi pirms bankrota Daugavpils dzirnavnieka akcionāri slepus šo īpašumu pārdeva paši sev. Vēlāk garā darījumu ķēdē Zivjaudzētavas akcijas nonāca pie akciju sabiedrības Tukuma straume padomes priekšsēdētāja vietnieces Aldonas Šlukas.

Pateicoties jaunajiem īpašniekiem, par Nagļu valdes priekšsēdētāju kļuva Gints Lazdiņš. Daugavpils dzirnavnieka vērtīgākais īpašums bija graudu pirmsapstrādes komplekss pilsētas pievārtē. Nodokļu administrācija tam bija uzlikusi hipotēku, lai nodrošinātu 1,8 miljonu nodokļu parādu. Tomēr pirmā roka uz šo kompleksu bija bankai, no kuras akciju sabiedrība bija aizņēmusies 1,2 miljonus eiro.

Maksātnespējas administratora algoti vērtētāji noteica, ka kompleksa cena ir 1,9 miljoni eiro. Īpašums bija jāpārdod izsolē un šo summu noteica par izsoles sākuma cenu.
Izsole izgāzās. Lai gan bija pieteikušies graudkopības nozares smagsvari Latraps un Baltic agro, solīšana izvērtās par farsu. Vairākkārt sevi pārsolot, uzvarēja firma Lat export holdings. Nesamērīgi augsto cenu, piecus ar pusi miljonus viņi nesamaksāja.
Sinhro no administratores 2016.gada 17.janvāris.

VIJA RITENBERGA, maksātnespējas administratore: Es arī biju izbrīnījusies. Es vienubrīd tā kā domāju, vai man ir tiesības pārtraukt šo solīšanu, bet es nekur neatradu likumā normu, ka man būtu jāpārtrauc, es jau viņam tā kā teicu, krievu valodā skaidroju, jūs jau pats sevi tagad pārsolāt, a viņš skatās un sola.

Tāpēc iegādāties īpašumu bija tiesības otras augstākas cenas solītājam zivsaimniecībai Nagļi. Uzņēmuma pārstāvis Gints Lazdiņš solīja 5 miljonus. Taču arī Nagļiem nebija naudas, ko samaksāt. Tāpēc izsoli atzina par nenotikušu.

GINTS LAZDIŅŠ, AS Nagļi valdes priekšsēdētājs: Vai jums bija tādi līdzekļi, lai vispār nopirktu. Tas izskatās pēc tāda baigā blefa.
Mums akcionāriem ir līdzekļi, tādas šaubas nekad nebija, arī tiesā nevienam nav radušās.
Bet tur zemes taču nav, dīķi jau aizgājuši privātpersonām.
Tas ir jau komercnoslēpums, kas mums ir un kas nav. Katrā ziņā līdzekļi mums ir pietiekoši lai iegādātos.

Lai gan Latraps bija gatavs maksāt 3 miljonus, administratore izlēma, ka otru izsoli nerīkos, bet atdos īpašumu par sākuma cenu nodrošinātajam kreditoram. 2015.gadā bankas prasījumu pret maksātnespējīgo Daugavpils dzirnavnieku bija nopircis graudu pārstrādes uzņēmums Tukuma straume.
Izsoli tiesā apstrīdēja gan kooperatīvs Latraps, gan Valsts ieņēmumu dienests. Sūdzībās tiesai minēts, ka abu augstāko cenu solītāju darbības rada pamatu bažām par ļaunprātīgu rīcību, kas vērsta uz to, lai AS Tukuma straume iegūtu īpašumu par izsoles sākuma cenu.

Fragments no Daugavpils tiesas sprieduma:
Valsts ieņēmumu dienestam ir pamatotas bažas, ka izsolē veiktas SIA Lat export holding, a/s Nagļi un a/s Tukuma Straume saskaņotas darbības, ar mērķi panākt to, lai īpašumu par izsoles sākuma cenu iegūtu ar a/s Nagļi saistītā sabiedrība Tukuma straume.

Izsoles uzvarētāja SIA Lat export holdings finanšu rādītāji neliecināja par spēju samaksāt 5,5 miljonus eiro. Vienīgās uzņēmuma amatpersonas Sergeja Vojevodas divi citi uzņēmumi ir valstij nodokļos parādā vairāk nekā miljonu eiro. Tagad arī Lat export holding ir nodokļu parādnieks un pērn atzīta uzņēmuma maksātnespēja.

Savukārt otrs naskais solītājs, sabiedrība Nagļi ir uzņēmuma Tukuma Straumes kontrolē. Šis uzņēmums ir nodrošinātais kreditors un ir ieguvējs no izgāztās izsoles. Nagļu valdes locekļa Gintars Teličena tēvs Vitauts strādā Nagļos un vienlaikus ir valdes loceklis AS Tukuma straume. Arī Nagļu padomes priekšsēdētāja vietniece Aldona Šluka ir padomes priekšsēdētāja vietniece sabiedrībā Tukuma straume.

Otrā lielākā solītāja saimniecības Nagļi saistība ar Tukuma straumi Daugavpils tiesas tiesnesei Regīnai Paipalai nelikās būtiska. 8.martā tiesnese izlēma, ka Valsts ieņēmumu dienesta aizdomas ir noraidāmas, jo lietā nav rakstveida pierādījumu par ļaunprātīgas vienošanās noslēgšanu. Raidījumam Nekā personīga tiesnese nebija gatava izskaidrot, kā šādam pierādījumam būtu jāizskatās.

AIGA TROKŠA - TRAŠKO, Daugavpils tiesas priekšsēdētāja palīdze
Tiesnesei Regīnai Paipalai, kas skatīja šo lietu, nav ko piebilst un nav ko komentēt par slēgtā tiesas sēdē pieņemtu lēmumu un slēgtā tiesas sēdē konstatētiem apstākļiem.

Valsts ieņēmumu dienests spriedumu nepārsūdzēja, jo tā bija jau trešā tiesa par šo izsoli. Vispirms Daugavpils tiesa Valsts ieņēmumu dienesta prasību atzina par pamatot un atzina izsoli pat nenotikušu. Taču Latgales apgabaltiesa šo lēmumu atcēla un lieta nonāca pie tiesneses Regīnas Paipalas.

SANTA GARANČA, VID nodokļu parādu piedziņas pārvaldes direktore: Šis konkrētais īpašums, viņā kaut kas notiek, lai viņš darbotos, viņā tiek ieguldīti līdzekļi, līdz ar to mēs uzņemamies arī finanšu riskus par to, ja mēs turpinām, turpinām, kaut kādas lietas. Skaidrs, ka pirmajā procesa stadijā mēs bijām aktīvi un virzījāmies, bet, ja tiesa mums vairākkārt ir pateikusi, ka mūsu pārliecība ir tāda, kas ir pierādāma un kas ir pamats kaut kādu lēmumu pieņemšanai, tad mums kādā brīdī ir jāapstājas, jāizvērtē fakti un mēs saprotam, ka tiesa ir izvērtējusi un situācija ir tāda, kāda tā ir.

Valsts ieņēmumu dienests ir pārliecināts, ka izdarīja visu iespējamo, lai maksātnespējas procesā aizstāvētu valsts intereses.

ILZE CĪRULE VID Ģenerāldirektore
2015.gadā tika veikta dienesta pārbaude, kur izvērtēja, vai visi darbinieki ir veikuši visas nepieciešamās darbības, vai ir bijuši pietiekoši aktīvi, un vai nav kaut ko palaiduši garām. Un secinājums bija, ka VID darbinieki ir izdarījuši visu, ko viņi tajā brīdī varēja izdarīt.
Vai, jūsuprāt, tas nav kaitējums Valsts ieņēmumu dienesta reputācijai?
Es domāju, ka mēs šeit nerunājam par reputāciju. Kaitējums reputācijai var būt, ja šo gadījumu pasniedz kaut kādā noteiktā gaismā. VID darbojās valstī noteiktā tiesiskā regulējuma ietvaros. Un šeit varbūt mēs varam izdarīt secinājumus, ka šeit varbūt šis regulējums nav veidots tā, lai aizsargātu primāri valsts maciņu un valsts intereses.

Tagad nodokļu administrācijas cerība ir, ka shēmošanu izdosies pierādīt Valmieras policijai. Krimināllieta par krāpšanu lielā apmērā organizētā grupā policijā atrodas jau vairāk nekā gadu, taču lietā nav neviena aizdomās turamā, arī strīdus īpašums nav apķīlāts.

Šī gadījuma dēļ Valsts ieņēmumu dienests ir rosinājis mainīt parādu piedzīšanas kārtību no maksātnespējīgajiem uzņēmumiem. Dienests vēlas, lai vispirms no bankrotējušās firmas naudas tiek nomaksāti nodokļi, un tikai pēc tam uz atlikušo naudu var pretendēt pārējie, tostarp bankas.