Rosina valsts budžetā novirzīt visu pašvaldību iekasēto NĪN, kas pārsniegs prognozi

© Valsts policija

Lai mazinātu atsevišķu pašvaldību apetīti piestādīt augstus nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) rēķinus, kā arī mazinātu iespējas neīstenot sociāli atbildīgu politiku, rosināsim valsts budžetā novirzīt visu pašvaldību iekasēto NĪN, kas pārsniegs prognozi, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta Panorāma" sacīja tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).

Šādu priekšlikumu paredzēts piedāvāt apspriest koalīcijas izveidotajā darba grupā. Tas varētu tikt piedāvāts uz 2018., 2019.gadu, teica Rasnačs, vienlaikus prognozējot, ka pašvaldībām šāds priekšlikums varētu nepatikt.

"Ja reiz tu esi pārpildījis prognozi, tad visa nauda aiziet valsts budžetā - izglītības darbiniekiem, mediķiem un citiem," norādīja ministrs. Viņš piebilda, ka šī esot finanšu ministres ideja, kuru viņš "veikli pārķēra un virza tālāk". "Redzu, ka tas ir atbalstāms," viņš uzsvēra.

Komentējot valdības lēmumu līdz 2020.gadam iesaldēt kadastrālās vērtības, ministrs uzsvēra, ka notiks darbs, lai pēc šī termiņa kadastrālās vērtības tiktu noteiktas taisnīgi, loģiski un pamatoti. Šai vērtībai arī nevajadzētu būt noteicošajai NĪN noteikšanā, bet gan vairākiem faktoriem, tai skaitā platībai, apgrūtinājumiem u.c.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka Finanšu ministrija (FM) kopš pagājušā gada beigām strādāja pie NĪN izmaiņu risinājumiem, tomēr darba grupa nespēja vienoties par kopīgiem principiem. Rezultātā tika izveidota politiska darba grupa, kas vienojās virzīt uz valdību TM priekšlikumu līdz 2020.gadam "iesaldēt" kadastrālās vērtības un no 2018.gada noteikt, ka NĪN kāpums nedrīkst pārsniegt 10% robežu. Tāpat paredzēts nodrošināt kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu.

Otrdien valdība atbalstīja grozījumu veikšanu Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, ar kuriem tiek iesaldētas kadastrālās vērtības, vienlaikus nolemjot Saeimai lūgt jautājumu virzīt steidzamības kārtībā.

Ekonomika

Atvaļinājuma laikā daļa Baltijas iedzīvotāju biežāk atļaujas tērēt vairāk nekā ikdienā, taču cik tieši? Bankas Citadele veiktā aptauja atklāj, ka aptuveni katrs trešais atvaļinājumā plāno tērēt vismaz 500 eiro, un katrs piektais - vairāk nekā 1000 eiro. Turklāt Latvijas un Lietuvas iedzīvotāji atpūtai gatavi atvēlēt vairāk nekā igauņi.