Valdība lems par kadastrālo vērtību iesaldēšanu

Tieslietu ministrijas (TM) izstrādātajā likumprojektā norādīts, ka 2014.gada 23.decembrī apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, būs piemērojama arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam, vienlaikus paredzot arī vairākus gadījumus, kad var izdarīt izņēmumus 2014.gadā apstiprinātajā kadastrālo vērtību bāzē.

Izņēmumi varētu tikt veikti, lai koriģētu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētos nekustamā īpašuma datus, tajā skaitā informāciju par kadastra objekta lietošanas mērķi, kā arī noteiktu koriģējošo koeficientu ēkām, kas pirmreizēji nodotas ekspluatācijā pēc 2000.gada 1.janvāra.

Tāpat TM likumprojekta anotācijā skaidro, ka ir nepieciešams grozīt Kadastra likuma pārejas punktus, nosakot, ka normu, kas paredz, ka kadastrālo vērtību bāzi izstrādā atbilstoši situācijai nekustamā īpašuma tirgū, kāda tā bija pusotru gadu pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam, piemēro tikai, izstrādājot kadastrālo vērtību bāzi 2020.-2023.gadam, kā arī normu, kas paredz, ka kadastrālo vērtību aprēķina, nodrošinot kadastrālo vērtību vidējo atbilstību nekustamā īpašuma tirgus cenām, kādas tās bija pusotru gadu pirms kadastrālo vērtību bāzes piemērošanas kadastrālo vērtību aprēķinam, vidēji 85% apmērā - koeficients 0,85 -, piemēro tikai, aprēķinot kadastrālās vērtības 2020.gada 1.janvārī.

Tiek skaidrots, ka turpmāk kadastrālo vērtību bāzi izstrādās un apstiprinās Ministru kabinetā reizi četros, nevis divos gados.

Tāpat likumprojektā norādīts, ka šogad spēkā esošā kadastrālo vērtību bāze piemērojama arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam, tāpēc "kadastrālās vērtības un attiecīgi arī nekustamā īpašuma nodoklis pamatā nepieaugs".

"Prognozēts, ka vērtības pieaugs praktiski visām pēc 2000.gada 1.janvāra pirmreizēji ekspluatācijā nodotām ēkām. Zemes vērtība pieaugs zemes vienībām, kurām reģistrēts Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas apgrūtinājums, kas samazināja vērtību par 20%, un lauku zemēm, kurām reģistrēts kāds no īpaši aizsargājamās dabas teritoriju apgrūtinājumiem, kas samazināja vērtību līdz 30%. Precīzu ietekmi nav iespējams aprēķināt, jo pašvaldībām ir tiesības noteikt nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) likmes izmaiņas, attiecīgi kadastrālo vērtību bāze un izmaiņas kadastrālajā vērtēšanā nav viennozīmīgi saistāmas ar NĪN maksājuma apmēru un NĪN ieņēmumiem pašvaldībās," skaidro ministrijā.

Pagājušajā nedēļā Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) pēc koalīcijas sēdes informēja, ka uz vienu vai diviem gadiem, kamēr tiks piedāvāts risinājums saistībā ar NĪN noteikšanu, kadastrālās vērtības tiks iesaldētas.

Kā ziņots, jautājumā par izmaiņām NĪN regulējumā ir izskanējuši dažādi ierosinājumi, taču lielākoties iesaistītās puses par tiem nav spējušas vienoties.