Ministru kabineta komiteja meklēs risinājumus NĪN piemērošanai

Finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas (ZZS) valdībai iesniegtajā ziņojumā norādīts, ka jau pašlaik uz dzīvošanai paredzētajiem nekustamajiem īpašumiem, piemēram, dzīvokļiem, privātmājām, likumā ir paredzēts būtiski mazāks nodokļa slogs nekā citiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem, piemēram, nedzīvojamām platībām, komercobjektiem.

Analizējot publiski atrodamo informāciju, FM secinājusi, ka sabiedrībā pastāv dažāda un atšķirīga termina "vienīgais īpašums" interpretācija. Ar to varētu saprast jebkuru nekustamo īpašumu, ja tas personai ir vienīgais nekustamais īpašuma, arī tad, ja tas nav dzīvošanai paredzēts. Savukārt no Saeimā saistībā ar šo jautājumu iesniegtā kolektīvās iniciatīvas iesnieguma konteksta saprotams, ka to paredzēts piemērot arī gadījumā, ja personai īpašumā ir vairāki dzīvošanai paredzēti nekustamie īpašumi.

"Lai analizētu šādu "vienīgā īpašuma" principu un rastu atbilstošus risinājumus, svarīgi ir noteikt NĪN maksāšanas mērķi. Mūsuprāt, nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas mērķis ir veicināt efektīvu un lietderīgu nekustamo īpašumu izmantošanu un nodrošināt pašvaldības ar līdzekļiem (ieņēmumiem) savu autonomo funkciju nodrošināšanai, kas ietver sevī arī nekustamā īpašuma izmantošanai nepieciešamās infrastruktūras uzturēšanu," norāda FM pārstāvji.

Ziņojumā apskatīti arī vairāki citi šī jautājuma aspekti un tiek vērsta uzmanība, ka, nepastāvot vienveidīgiem (tipveida) nekustamo īpašumu modeļiem, vienīgā dzīvojamā īpašuma atbrīvošanas no NĪN modeli ieviest un administrēt ir neiespējami, jo normatīvajos aktos nevar noteikt ļoti daudzveidīgu atbrīvojumu sistēmu, savukārt pašvaldība nevar sagatavot nodokļa maksājuma paziņojumus automatizēti.

Vērtējot iespēju vienīgajam īpašumam atcelt NĪN un tā mērķi - samazināt nekustamā īpašuma nodokļa slogu par vienīgo mājokli, papildus iepriekšminētajam ir saskatāmi vēl vairāki vērā ņemami riska faktori - tas nerisina problēmas ar īpašnieka nodokļa sloga pārnešanu uz īrniekiem, sloga pieaugumu zemei, rada izvairīšanās iespējas no NĪN maksājumiem, negatīvu fiskālo ietekmi uz pašvaldību budžetiem, kā arī sarežģītu un dārgu administrēšanas procesu, teikts ziņojumā.

Tāpat dokumentā ir pausts, ka arī turpmāk būtu ieteicams risināt individuālās situācijas pašvaldību līmenī, jo valsts mērogā ir konstatētas ievērojamas atšķirības kadastrālajās vērtībās, pašvaldību politikā un līdz ar to arī nodokļa maksājumu apjomos.

Ja ir nepieciešams mazināt kadastrālās vērtības ietekmi uz nekustamā īpašuma nodokļa aprēķinu, tad to ir iespējams risināt, palielinot pašvaldību rīcībā esošos instrumentus (atlaides) balstoties uz to, ka pašvaldības vislabāk pārzina vietējo situāciju un nodokļa maksātāju vajadzības un iespējas, skaidrots ziņojumā.

Tajā pašā laikā ir norādīts, ka pašvaldību rīcībā jau pašreiz ir dažādi instrumenti, lai īstenotu individuālu nekustamā īpašuma nodokļa politiku atbilstoši iedzīvotāju iespējām un pašvaldību vajadzībām, piemēram, nosakot samazinātu nodokļa likmi, piemērojot nodokļa atvieglojumus līdz pat 90% apmērā no nodokļa maksāšanas.

Jau ziņots, ka Tieslietu ministrija (TM) tuvāko nedēļu laikā iesniegs izskatīšanai valdībā likumprojektu, kurš paredz iesaldēt kadastrālās vērtības uz diviem gadiem, Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē sacīja TM parlamentārais sekretārs Jānis Iesalnieks.

LETA jau vēstīja, ka FM atbalsta TM priekšlikumu nosakot, ka NĪN kāpums nedrīkst pārsniegt 10% robežu. FM kopš pagājušā gada beigām strādājusi pie NĪN izmaiņu risinājumiem, tomēr darba grupa nespēja vienoties par kopīgiem principiem. Rezultātā tika izveidota politiska darba grupa, kas vienojās virzīt uz valdību TM priekšlikumu līdz 2020.gadam "iesaldēt" kadastrālās vērtības un no 2018.gada noteikt, ka NĪN kāpums nedrīkst pārsniegt 10% robežu. Tāpat paredzēts nodrošināt kadastrālo vērtību metodikas pilnveidošanu.