Lauksaimniecības zemi Latvijā varēs nopirkt tikai cilvēki ar latviešu valodas zināšanām

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", paredzot atvieglot zemes iegādes nosacījumus vietējiem lauksaimniekiem, kā arī neļaut ārzemniekiem pirkt zemi, ja viņi pastāvīgi neuzturas Latvijā.

Kopumā likuma izmaiņas nepieciešamas, jo Eiropas Komisija (EK) iebildusi pret lauksaimniecības zemes tirgus regulējumu, kāds tas pašlaik ir Latvijā.

Saeima šodien atbalstīja ierosinājumu likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" noteikt, ka lauksaimniecības zemi Latvijā varēs iegādāties tikai cilvēki ar latviešu valodas zināšanām. Deputātu atbalstītais priekšlikums paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā.

Lai izskaustu fiktīvus zemes pirkšanas un pārdošanas darījumus, deputāti noteica, ka pēc 2018.gada 1.janvāra zemes īpašumu reģistrēšana zemesgrāmatā notiks pēc pašvaldības komisijas atļaujas saņemšanas.

Likuma izmaiņas arī paredz nosacījumu, ka zemi nedrīkst iegādāties citu Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomikas zonas valstu, kā arī Šveices Konfederācijas pilsoņi, kuri pastāvīgi neuzturas Latvijā. Tas pats attieksies uz ārvalstniekiem, kuri ir uzņēmumu īpašnieki. Ja cilvēks nav dzīvojis Latvijā un nav saņēmis Latvijas izsniegtu ES pilsoņa reģistrācijas apliecību, zemi iegādāties nedrīkstēs, iepriekš skaidroja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas vadītājs Romāns Naudiņš (VL-TB/LNNK).

Mārtiņš Zilgalvis, F64 Photo Agency

"Skatot šo likumprojektu, izskatījām daudzus priekšlikumus, kas bija sagatavoti pēc EK iebildumiem. Ja tas netiktu darīts, Latvijai varētu piemērot soda sankcijas. Pie grozījumiem strādāja arī darba grupa, kas ņēma vērā arī iedzīvotāju iesniegto kolektīvo iesniegumu par aizliegumu ārzemniekiem iegādāties zemi Latvijā. Vienlaikus bija intensīvi jāstrādā ar virkni priekšlikumu, lai mūsu valsts zemes iegādē priekšroka tomēr būtu vietējiem lauksaimniekiem," norādīja Naudiņš.

Deputāti arī atbalstīja priekšlikumu, kas paredz fiziskām un juridiskām personām nosacījumu prast latviešu valodu vismaz A līmeņa 1.pakāpē, ja persona vēlas iegādāties zemi Latvijā.

Lai atvieglotu zemes iegādi pašmāju lauksaimniekiem, tiks mainīta pirmpirkuma tiesību kārtība. Ja īpašnieks vēlēsies savu zemi pārdod, pirmpirkuma tiesības uz to būs zemes nomniekam un Latvijas zemes fonda pārvaldītājam. Līdz šim likums paredzēja šādu normu - ja kopīpašnieks pārdod savu zemes daļu, pirmpirkuma tiesības ir zemes kopīpašniekiem.

Paredzēts, ka pašvaldības neapbūvētu lauksaimniecības zemi varēs nomāt ar izpirkuma tiesībām. Zemi varēs nomāt uz laiku līdz 12 gadiem, nomas maksu gadā nosakot 4,5% apmērā no zemes kadastrālās vērtības. Uz šādu zemes iegādes kārtību varēs pretendēt fiziska persona, kura gada laikā pēc nomas līguma noslēgšanas sāks zemes apsaimniekošanu. Zemi varēs izpirkt ne agrāk kā ceturtajā gadā. Plānots, ka šī kārtība stāsies spēkā 2018.gadā.

Lai nepieļautu daudzu tūkstošu hektāru lauksaimniecības zemju koncentrēšanos viena vai cieši saistītu cilvēku rokās, zemes iegādes kārtība papildināta ar jaunu ierobežojumu - saistītās personas turpmāk drīkstēs iegūt īpašumā līdz 4000 hektāru lauksaimniecības zemes. Līdz šim viena fiziskā vai juridiskā persona varēja iegādāties līdz 2000 hektāru zemes. Pašvaldības, pamatojoties uz attīstības prioritātēm, var noteikt ierobežojumus, kas var būt arī mazāki.

Likums arī precizē zemes iegādes nosacījumu ievērošanas kontroli. Turpmāk pašvaldībām būs jāpārbauda rakstveida apliecinājumi par zemes izmantošanu lauksaimniecībā izpildi.

Vienlaikus no likuma izslēgts nosacījums, ka zemi drīkst pirkt personas, kas vismaz pēdējo trīs gadu laikā ir saņēmušas ES tiešos maksājumus. Paredzēts izslēgt arī normu, kas paredz saimniecībām vai uzņēmumiem zemes iegādē nosacījumu par to, ka ieņēmumiem no lauksaimnieciskās ražošanas jāveido vismaz viena trešdaļa no kopējiem saimnieciskās darbības ieņēmumiem pēdējo trīs gadu laikā.

Tāpat juridiskām personām vairs netiks piemērota prasība, lai vismaz vienam īpašniekam vai pastāvīgam darbiniekam ir atbilstoša profesionālā izglītība. Par šīm normām EK pret Latviju ierosinājusi pārkāpumu procedūru, pamatojoties uz to, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un tie nedrīkst būt diskriminējoši attiecībā pret citiem ES pilsoņiem.

Kā ziņots, Saeima 2014.gada vasarā ieviesa būtiskas izmaiņas lauksaimniecības zemes tirdzniecībā, lai veicinātu iedzīvotāju ieinteresētību lauksaimnieciskajā ražošanā un izskaustu spekulatīvus darījumus un masveida zemes izpirkšanu.