Latvijā diskusijas par izmaiņām nodokļu politikā ir sāktas pietiekami laicīgi, lai jau rudenī panāktu vienošanos, intervijā sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
"Diskusijas ir sāktas ļoti savlaicīgi, un galu galā priekšā ir visa vasara, kad var mierīgi, bez emocijām izstrīdēties un panākt vienošanos," sacīja Rimšēvičs.
Viņš arī uzsvēra, ka ir ļoti svarīgi nevilcināties ar reformas īstenošanu un līdz rudenim galīgā vienošanās ir jāpanāk. "Velns vienmēr slēpjas detaļās. Viss ir atkarīgs no tā, cik ātri visas likumdošanas iniciatīvas vēl šogad - septembrī, vēlākais oktobrī - pirms budžeta pieņemšanas izdosies apstiprināt, lai viss stātos spēkā no 1.janvāra un mēs nepazaudētu gadu. Ja mēs nočammāsimies, tad, iespējams, mūs sagaida dažādas perturbācijas. Tādēļ ir svarīgi pēc iespējas ātrāk pārliecināt visus sociālos partnerus par šīs reformas visaptverošo un, ja tā drīkst teikt, nekaitīgo raksturu," pauda Latvijas Bankas prezidents.
Jautāts, kā vērtējams Finanšu ministrijas piedāvājums nodokļu politikas reformai, Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka ministrijas pamatnostādnēs puse ir arī Latvijas Bankas stratēģijā paredzētās lietas, kas nozīmē, ka tās centrālā banka pilnībā atbalsta. "Kas attiecas uz visu citu, mēs vēl neesam redzējuši gala dokumentu. Tas attiecas gan uz akcīzi, gan mikrouzņēmumu nodokli, nekustamā īpašuma vai kādu citu nodokli. Tad, kad šie dokumenti tiks pabeigti, mēs arī izteiksim savu viedokli," piebilda Rimšēvičs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvijas Banka izstrādāja nodokļu stratēģiju "20/20" ar mērķi palielināt Latvijas uzņēmumu konkurētspēju, jo, ja uzņēmumi strādā labāk, arī ekonomika kopumā attīstās labāk. "Ja ekonomikas izaugsme ir lielāka, tad ir arī vairāk naudas un ir vairāk, ko dalīt. Arī iedzīvotāju labklājība iet uz augšu. Tā rezultātā arī budžetā ir vairāk naudas. Tas savukārt nozīmē, ka valdībai un Saeimai ir vairāk naudas, ko dalīt," teica Rimšēvičs, piebilstot, ka tostarp arī pašvaldībām būtu iespējams kompensēt līdzekļus, kurus tās neiegūtu saistībā ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu.
Vienlaikus jautāts, vai pastāv iespēja, ka Latvija no Eiropas struktūrvienībām varētu saņemt pārmetumus vai pretestību attiecībā uz plāniem atteikties no uzņēmuma ienākuma nodokļa piemērošanas reinvestētajai peļņai, Rimšēvičs atzīmēja, ka kaut ko tādu varētu sagaidīt gadījumā, ja Latvija būtu pirmā valsts, kas šādu sistēmu ievieš, taču tāda jau darbojas Igaunijā. "Ja mēs būtu bijuši pirmie, tad, iespējams, ka mēs kaut ko tādu varētu sagaidīt. Katrai valstij tomēr ir vajadzīga sava odziņa, lai tā būtu pievilcīga investoru acīs. Arī piena produktu ražotājiem ir atšķirīgi produkti: vienam ir siers ar ķimenēm, otram ar amoliņu, trešajam ar lielāku tauku saturu, ceturtais sieru ir ilgāk nogatavinājis. Tā ir savstarpēja konkurence. Drīzāk pat ir žēl, ka mēs tikai tagad esam tā pa īstam saņēmušies un apjēdzam, ka tas ir veids, kā ļoti atklāti un caurskatāmi piesaistīt investorus," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Savukārt attiecībā uz diskusijām par zemākas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes noteikšanu vairākām pārtikas produktu grupām Rimšēvičs norādīja, ka ir ļoti precīzi jāredz, uz kurām pārtikas grupām tas varētu attiekties, vai runa ir par vietējiem produktiem, kā arī par kādām likmēm ir runa. "Pretējā gadījumā samazināts PVN gluži vienkārši padarīs vēl vienkāršāku situāciju turīgiem cilvēkiem, jo uz maznodrošināto rēķina arī viņi varēs iepirkties lētāk. Mūsuprāt, tas nav īsti pareizi. Mēs gribētu, lai nākotnes sociālais modelis neizkropļotu tirgu, visi maksātu vienādu 21% PVN likmi, un tad šī visu samaksātā summa tiek pārdalīta caur pabalstiem maznodrošinātajiem, kuriem šī nauda ir nepieciešama, nevis tā, ka mēs apriori atsakāmies no PVN ienākumiem. Tādēļ šeit būtu jāsagaida Zemkopības ministrijas precīzais piedāvājums. Ja tas attieksies tikai uz vietējiem dārzeņiem un samazinājums būs neliels, tad tā būs viena lieta, ja tas attieksies uz visiem pārtikas produktiem un ietekme būs milzīga, tad tā jau ir cita lieta," viņš teica.
Tāpat Rimšēvičs pauda viedokli, ka mikrouzņēmumiem būtu jāsaglabā īpašs nodokļu režīms. "Es uzskatu, ka šāds nodokļu režīms ir nepieciešams. Tas jau bija labi domāts, tikai izpildījums bija tāds, ka beigu beigās tas tika ļaunprātīgi izmantots," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Jau vēstīts, ka Latvijas Bankas eksperti izstrādājuši "Nodokļu stratēģiju 20/20", rosinot iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmi samazināt no pašreizējiem 23% līdz 20% un aicinot reformēt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) režīmu. Rosināts vienādot ar kapitāla ienākumiem saistītās nodokļu likmes 20% līmenī. Savukārt PVN likmi centrālā banka aicina nemainīt.
Arī Finanšu ministrija nodokļu reformai piedāvā samazināt IIN līdz 20%, vienlaikus piedāvāts atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmuma nodokli (MUN).
Tostarp ministrija piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. Finanšu ministrija arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. Ministrijas piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.
Finanšu ministrija rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.
PVN likmi nodokļu reformas ietvaros plānots saglabāt 21%, tomēr plānots ieviest tā saucamo reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat ministrija iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.
Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. Dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.
Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.