Aizvien nav skaidrs kā valsts maku ietekmēs plašās izmaiņas nodokļu sistēmā, ko Finanšu ministrija pieteica pirms divām nedēļām. Piedāvājums ir ļoti dāsns strādājošajiem, bet jautājums, kas no tā paliks pāri. Pašlaik ministrija veic aprēķinus par ietekmi uz budžetu. Neoficiāli minēts, ka vairāk nekā pusmiljards eiro ir tā summa, kas ekseļa tabulās tiek mētāta starp ailēm, lai savilktu kopā galus, vēsta raidījums "de facto".
''Tur viss slēpjas detaļās,'' pauž FM parlamentārais sekretārs Edgars Putra (ZZS) un neizslēdz, ka iecerētā iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana no 23% uz 20% vai maksimālā neapliekamā minimuma celšana līdz 300 eiro mēnesī var nestāties spēkā no nākamā gada, bet pakāpeniski vairāku gadu laikā. ''Tad tā ir cita fiskālā ietekme un citi avoti, kur jāmeklē. Ja tas notiek viena gada laikā, tas ir cits stāsts,'' vēsta politiķis.
Ar aizturi ekonomikā ieplūstošie Eiropas Savienības (ES) fondi sola Latvijai sen neredzētu izaugsmi un uz šī viļņa Finanšu ministrija grib sasniegt vairākus mērķus: samazināt nodokļu slogu strādājošajiem, samazināt nevienlīdzību un sekmēt naudas palikšanu uzņēmumos. Šai reformai ir gatavas sekot arodbiedrības, organizācijas un pat Latvijas Banka, kuras prezidents decembrī aicināja nodokļus neaiztikt.
Jauno budžeta reformu finanšu ministrija pieteica pirms vairākām nedēļām, bet vēl aizvien nav skaidrs, kā tas ietekmēs budžetu. Arī aprēķina iztrūkums ir netipiski liels iestādei, kas visu rēķina ar cipariem aiz komata.
Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais pauž: "Protams, mūs visvairāk satrauc ļoti lielais nodokļu ieņēmumu samazinājums iedzīvotāju ienākumu nodoklī." Viņš arī min, ka plāni paplašināt veselības nozares reformu ir vēl lielāki uz priekšu, bet tie aizņem visu to telpu, ko Latvija drīkstētu izmantot, lai atkāptos no bilances mērķa. "Un, ja Latvijas valdība nolems, ka mums ir augstāka prioritāte tagad nodokļu reforma, tad pretī var būt liels jautājum - kura no tām reformām tad pašlaik ir svarīgāka," stāsta Platais.
Atbilde, kā reforma ietekmēs budžetu, nav arī premjeram. Iepriekš viņš budžeta plaisu novērtēja vairāk nekā 100 miljonu eiro apmērā. M. Kučinskis sagaida lielāku skaidrību nākamnedēļ: ''Šobrīd būtu pāragri par to spriest, vai tā ietekme būs pietiekoši optimāla, lai mēs varētu pateikt - jā, zaļā gaisma šiem uzstādījumiem.''
Neziņā par reformas ietekmi ir arī pašvaldības. Premjers piedēvā pašvaldībām garantēt daļu no kopējiem valsts ieņēmumiem. Tomēr pašvaldību savienība domes sēdē nolēma prasīt vairāk. Vienlaikus arī pārmetot, ka nav redzēta izsmeļoša analīze.