Baltkrievu skolotāja kļūst par lielāko investori Latvijā
Kāds ikdienišķs kredītiestādes un firmas strīds atklāj, kā pēdu slēpšanai negodīgi uzņēmēji izmantojuši kādu skolotāju no Baltkrievijas galvaspilsētas Minskas. Viņa fiktīvi iecelta par vairāku firmu amatpersonu un īpašnieci, vēsta raidījums "Nekā personīga".
Skolotāja šo darbību rezultātā pirms trim gadiem kļuvusi pat par lielāko investori no Baltkrievijas. Skolotāja apgalvo, ka viņa tikai gribējusi redzēt Rīgu un Jūrmalu. Tāpēc piekritusi atbraukt uz Latviju, un apmaiņā pret 50 eiro parakstījusi dažus dokumentus.
SIA ”LKB līzings” bija “Latvijas Krājbankas” meitas firma, kas izsniedza aizdevumus. Kad ”Krājbanka” bankrotēja, šo firmu pārņēma ar ”Latvijas pasta banku” un ”MONO” grupu saistīti uzņēmēji. Sākās parastais process, kas notiek šādos gadījumos - strīdi ar agrākajiem ”Krājbankas” klientiem, parādu piedziņas un tiesvedības. Viens no uzņēmumiem, pret kuriem jaunie līzingkompānijas īpašnieki vērsās, bija SIA ”Mark Invest Latvia”.
Ikšķiles puses uzņēmēja Edgara Garkakla firma bija ņēmusi lielu aizņēmumu, lai veidotu grants karjeras biznesu. Tika nopirktas smagās mašīnas, ekskavatori un citas iekārtas. Firma par kredītiem neesot maksājusi, tāpēc ”LKB līzings” prasījis tehniku atdot. Bet ”Mark Invest Latvia” tehniku atdot negribēja, un, kā uzskata ”LKB līzings”, firmas pārstāvji darījuši visu, lai tehniku paturētu sev un izvairītos no kredītu atdošanas.
Artis Dobulis, SIA ”LKB līzings” valdes loceklis:
Acīmredzot cilvēkiem bija savādāki nodomi, kā mēģināt ietekmēt notikumu gaitu. Nenodot līzingsabiedrībai šīs te tehnikas vienības, nemaksāt par šīm tehnikas vienībām, un attiecīgi visi dokumenti saistībā ar šo uzņēmumu un arī valdes locekļi šajā kompānijā tika nomainīti un šajā konkrētajā kompānijā par valdes locekli tika iecelta Baltkrievijas pilsone.
Kad ”LKB līzings” firmai ”Mark Invest Latvia” prasa atdot tehniku, par firmas vienīgo valdes locekli pēkšņi tiek iecelta kāda Baltkrievijas pilsone Hanna Suprankova. Līzingkompānijai rodas bažas, ka firmu plānots lielā steigā likvidēt, bet vērtīgo tehniku noslēpt.
Lai atrastu Hannu Suprankovu ”LKB līzings” nolīga privātdetektīvu. Pēc garākas meklēšanas sieviete atrasta Minskā. Atklājies, ka viņa ir nevis kāds baltkrievu oligarhs, bet 25 gadus jauna skolotāja. Afērā viņu iesaistījuši draugi, kuri solījuši, ka skolotāja varēšot nokārtot vīzu, lai apskatītu Rīgu un Jūrmalu.
Edgars Krūmiņš, SIA “Silence” valdes loceklis, privātdetektīvs:
Gala rezultātā viņai tiek nokārtota vīza, Rīgā iedoti 50 eiro dienas nauda un paskaidrots, ka vajadzīgs pazīstamiem cilvēkiem palīdzēt pārrakstīt firmu. Ka šoreiz uzrakstīs uz viņu firmu un pēc kāda laiciņa vajadzēs atbraukt un norakstīt firmu. Viņa, paļaujoties, ka iepazīstinājuši draugi, viņu sagaida, aizved, kaut kur parakstās, viņa valodu nezina, tulkots viņai netiek. Bet uzticoties draugiem un paziņām viņa nokārto visus dokumentus. Un atgriežas Baltkrievijā. Pēc kāda laika saka, ka viss kārtībā. Vari braukt otrreiz ekskursijā. Un norakstīs no tevis to uzņēmumu. Viņa atkal tiek paņemta, aizvesta pie zvērināta tiesu izpildītāja un vēl vienīgā vieta, kur viņa aizvesta - pie vīrieša vārdā Romāns uz ofisu.
Kontaktpersonas Romāna juristu birojs atrodas Jēzusbaznīcas ielā - tieši pretī Baltkrievijas vēstniecībai. Sazvanīts Romāns gan nespēja atcerēties ne firmu “Mark Invest”, ne sievieti Hannu no Baltkrievijas.
2015. gada 2.martā tapušais dokuments liecina, ka, klātesot zvērinātai tiesu izpildītājai Ilutai Brokai, kādā stāvlaukumā Jumpravā Edgars Garkakls nodevis Hannai Suprankovai 39 pašizkrāvējus, piekabes, ekskavatorus, apvidus auto un vieglās mašīnas. Kā rakstīts dokumentā, Hanna Suprankova it kā esot iepazinusies ar tehnikas stāvokli un pārņēmusi to savā rīcībā. Tieši tāpat kā 93 mapes ar dažādiem dokumentiem. “Nekā personīga” rīcībā ir Suprankovas sniegtās liecības izmeklētājiem, ka viņa Jumpravā nav bijusi un šos uzņēmējus nekad nav satikusi. Edgars Garkakls apgalvo pretējo.
Tiesu izpildītāja Iluta Broka neatbild, vai patiešām, kā rakstīts pašas sagatavotajā aktā, skolotāja no Baltkrievijas ieradusies stāvlaukumā Jumpravā, lai saņemtu grants karjeras smago tehniku. Baltkrievietes liecībās teikts, ka viņa ārpus Rīgas nav braukusi. Bet pie tiesu izpildītājas Brokas patiešām ieradusies.
Datubāzes ”Lursoft” apkopotajā statistikā Suprankova 2014. gadā atzīmēta kā lielākais investors no Baltkrievijas. Viņa minēta arī Ārlietu ministrijas pārskatā par ārvalstu uzņēmēju ieguldījumiem Latvijā.
Baltkrieviete kā izkārtnes valdes loceklis vai akcionārs kopumā parādās sešās dažādās firmās, kam ir kāda kopīga iezīme - tās visas ir nodokļu parādnieces un to darbība jau šobrīd apturēta vai izbeigta. Šo uzņēmumu parāds pret valsti sasniedz gandrīz 2 miljonus eiro.
2015. gada janvārī par aizdomīgo valdes locekli un investori no Baltkrievijas informēts VID un Finanšu policija kā arī Uzņēmumu reģistrs. Tikai pēc pusotra gada 2016.gada jūnijā pēc kārtējās šādas ”LKB līzings” vēstules saņemta atbilde no VID ģenerāldirektores Daces Pelēkās, ka VID informāciju vērtēs un pārbaudīs. ”Nekā personīga” VID atbildēja, ka nevar sniegt ziņas par konkrētiem nodokļu maksātājiem.
SIA “MARK invest Latvija” ir pasludināta maksātnespēja. Bet turpina darboties divas citas ar uzņēmēju Garkaklu un viņa kompanjoniem saistītas firmas MARK INVEST A un MARK INVEST AB. Viena no tām MARK INVEST A piedalās arī konkursos un pašvaldību iepirkumos. Piegādātas šķembas, smiltis un melnzeme Neretas novadam un arī Rīgas pilsētas uzņēmumam SIA ”Rīgas serviss”.
Sarunā ar ”Nekā personīga” skolotāja no Baltkrievijas stāsta, ka kādreiz bija iesaistīta piramīdas tipa organizācijā, kas savu draugu un paziņu lokā izplata dažādas preces. Un viens no darījumiem, kas šīs piramīdas dalībniekiem tika piedāvāts - bija braukt uz Latviju slēgt fiktīvus līgumus par iesaistīšanos uzņēmumos. Draudzene Hannu pierunājusi, un viņa piekritusi. No rīta atbraukusi uz Rīgu un vakarā atkal kāpusi autobusā, lai dotos mājās. Un tā divas reizes.