VL-TB/LNNK: Ārzemju darbaspēkam jāmaksā vidējo algu valstī

© Rūta Kalmuka, F64 Photo Agency

Apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) rosina normatīvajos aktos noteikt prasību ārzemniekiem maksāt vismaz vidējo algu valstī, lai viņi neizkonkurētu vietējos darbiniekus.

VL-TB/LNNK šodien koalīcijas partiju sanāksmē pieteikusi jautājumu par valdības noteikumiem attiecībā uz ārzemniekiem nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un to konstatēšanas kārtību. Valdošās koalīcijas partijas to pārrunās šodienas sanāksmē.

Kā aģentūrai LETA skaidroja VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš, pašlaik Iekšlietu ministrijas (IeM) piedāvātā noteikumu redakcija paredz, ka ārzemniekiem, kuri uzturēsies Latvijā saistībā ar nodarbinātību, darba samaksai jāatbilst vidējai konkrētajā nozarē. Savukārt VL-TB/LNNK rosina papildināt šo normu, nosakot, ka vienlaikus darba samaksa nedrīkst būt zemākā par vidējo algu visā valstī.

Bērziņš norādīja, ka tas nepieciešams, lai ar "dempinga" algām netiktu izkonkurēti vietējie strādnieki. Viņš skaidroja, ka IeM piedāvātās izmaiņas paredz atvieglot pašreizējo kārtību attiecībā uz viesstrādnieku algām, kas paredz maksāt vidējo algu valstī. Līdz ar to VL-TB/LNNK piedāvājot kompromisu - maksāt atalgojumu, kas pielīdzināms vidējam konkrētajā nozarē, ja tas nav zemāks par vidējo valstī.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) šodien pēc koalīcijas partiju sanāksmes sacīja, ka par minēto noteikumu projektu vēl notiks konsultācijas, piesaistot Ekonomikas ministriju. IeM piedāvātajā redakcijā konkrētais priekšlikums netiks virzīts, jo jāatrisina jautājums par iespējamiem atvieglojumiem lauksaimniecības nozarē.

Latvijā 2016.gadā vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 859 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.