Šogad Latvijas ekonomika varētu augt par 3-4%

Latvijas "Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ka ekonomikā zemākais punkts jau aiz muguras. "Pēc ļoti vārgā trešā ceturkšņa ar niecīgiem 0,5%, ceturtā ceturksņa IKP jau bija par 2,6% lielāks nekā gadu iepriekš," viņš piebilda.

Kazāks atzīmēja, ka nozaru dalījumā straujāka izaugsme pērn bija apstrādes rūpniecībā (+5,6%) un tūrismā (+8,9%), kas ir eksporta sektori. Arī iekšzemes tirdzniecībā bija robusts 3,3% kāpums, proti, iedzīvotāju ienākumi aug un viņi piesardzīgi turpina tērēt vairāk. Savukārt mīnusos bija vienīgi būvniecība ar 18% kritumu, taču sliktākais būvniecībā jau ir aiz muguras un noskaņojums sektorā, kā arī dati par investīcijām gada nogalē liek domāt, ka varētu būt atsācies arī neliels kāpums.

Pēc viņa prognozētā, šogad IKP izaugsme būs tuvu 3%, taču, ja Eiropas Savienības (ES) fondi ieplūdīs tiešām laicīgi un spēs līdzi pavilkt arī uzņēmēju noskaņojumu un kreditēšanu, ir iespējama arī krietni straujāka izaugsme. "Kritiskais punkts, tieši tāpat kā iepriekšējos divos gados, ir ES fondu ieplūde ne tik daudz kā atvērto programmu un parakstīto līgumu skaits, kur Latvijai nu jau veicas diezgan labi, bet fizisks darbu apmērs, kas tiek paveikts, un kur vēl maz, kas redzams. Ja struktūrfondu ieplūde kavēsies, tad šis gads joprojām būs diezgan slābans un bez īpaša uzrāviena. Tas gan sola krietni lielāku satraukumu un rosību 2018.gadā, lai spētu iekļauties ES fondu laika termiņu rāmjos. Pārlieku liels "lampu drudzis" gan pie nekā laba parasti nenoved," teica Kazāks.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka precizētie IKP dati ir atnesuši krietnu devu pārsteigumu, jo liecina par labāku ekonomikas veikumu, nekā vēl nesen uzrādīja ātrais novērtējums. Tostarp pērn galvenais izaugsmes virzītājs bija mājsaimniecību patēriņš, kas pieauga par 3%, savukārt valdības galapatēriņš palielinājās par 3%, bet lielākais šķērslis bija kritums investīcijās - par 11%. Vienlaikus eksportā gads iesākās grūti, taču gada beigās situācija uzlabojās un kopumā 2016.gadā eksports auga par 4%.

"Tuvākie trīs gadi Latvijas ekonomikai būs salīdzinoši gludi. Situācija eiro zonā un pasaulē izaugsmei sola labvēlīgākus nosacījumus, ko pastiprinās ES fonda ceļavēji. Labs atspēriens bijis 2016.gada ceturtais ceturksnis, kura laikā IKP ir audzis par 2,6%, un arī gads ir iesācis daudzsološi. Mazumtirdzniecības pieaugums janvārī ir 3,7%, kas ir pārsteidzoši labs kāpums. Tādēļ šogad ir pamats sagaidīt aktīvāku patēriņu. Pozitīvāks noskaņojums ļaus turpināties tendencēm nekustamā īpašuma tirgū, kreditēšanā un pakalpojumu sfērā. Šogad kāpums varētu turpināties ēdināšanas un izmitināšanas pakalpojumos. Tikmēr uz viļņa varētu nonākt apstrādes rūpniecība, kas kļūtu par nozīmīgu ekonomikas dzinēju. Tāpat uzlabosies eksporta nosacījumi. Būvniecības nozarē būs vērojams atsitiens, jo papildus ES fondiem, parādās arī vairāki nozīmīgi privātie projekti. Šī nozare tuvākajos gados piedzīvos krasas svārstības, ko no ilgtermiņa perspektīvas jāvērtē kā ne īpaši pozitīvu parādību. Tikmēr stagnācija sagaida tranzīta nozari, kaut gada sākumā tā varētu nest pozitīvu pienesumu ekonomikai. Pateicoties ES fondiem, veidojas atbilstoši apstākļi reformu veikšanai, tajā skaitā nodokļu jomā. Lielākie riski Latvijas ekonomikai tuvākajā perspektīvā saistās ar notikumiem politikā, jo īpaši gaidāmo vēlēšanu sakarā nozīmīgās eirozonas valstīs," klāstīja Gašpuitis.

Viņš prognozēja, ka šogad Latvijas ekonomika augs par 3,5%.

Arī bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA norādīja, ka Latvijas ekonomikā pagājušais gads noslēdzies ar nelielu, tomēr patīkamu pārsteigumu un IKP pieaugums ceturtajā ceturksnī jau sasniedza 2,6% salīdzinājumā ar 2015.gada nogali, savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomika augusi par 1,1%. "Līdz ar to 2016. gada pēdējais ceturksnis ir pārliecinoši labākais ceturksnis Latvijas ekonomikā pagājušajā gadā un zīmīgi, ka IKP izaugsmes temps sācis paātrināties pat neskatoties uz joprojām vājo ES fondu apguvi. Savukārt straujāks ES fondu apguves potenciāls šogad, kopā ar pēdējo mēnešu pozitīvajām norisēm ārējā ekonomiskajā vidē liek domāt, ka ekonomikas izaugsme Latvijā 2017.gadā varētu būt tuvu 4%," viņš sacīja.

Pēc Āboliņa teiktā, par to, ka ekonomikas izaugsme šogad Latvijā varētu patīkamā ziņā pārsteigt liecina arī tas, ka daudzās nozarēs izaugsme jau pērn pārsniedza 3-4% un tikai kavēšanās ar ES fondu apguvi, problēmas tranzīta nozarē, kā arī ne īpaši labs gads lauksaimniecībā kopējo ekonomikas izaugsmi 2016.gadā novilka līdz 2%. Salīdzinājumā ar 2015. gadu būvniecības izlaide pērn saruka par 17,9%, savukārt transportā un lauksaimniecībā izlaide pieauga vien par attiecīgi 0,5%, un 1,5%.

Vienlaikus citās un īpaši ar eksportu saistītās nozarēs turpinās ļoti laba izaugsme, sacīja Āboliņš, pievilstot, ka, piemēram, pērn ārvalstu tūristu skaits Latvijā audzis par 7,7%, datorpakalpojumu un informācijas pakalpojumu eksports pirmajos trijos ceturkšņos palielinājies 33,8%, savukārt apstrādes rūpniecības izlaide kāpusi par 5,6%. Salīdzinājumam pasaules ekonomika 2016.gadā auga par 3%, savukārt pasaules tirdzniecība pat nedaudz samazinājās. "Tas kopumā liek domāt, ka, atskaitot atsevišķu nozaru specifiskās un daļēji pašu radītas problēmas, situācija Latvijas ekonomikā šobrīd ir pietiekami laba un ar konkurētspēju mums vismaz pagaidām vēl viss ir kārtībā," pauda bankas "Citadele" ekonomists.

Viņš arī uzsvēra, ka līdz ar to šogad Latvijas ekonomikā varētu būt labākais gads kopš 2012.gada un IKP izaugsme varētu būt tuvu 4%. "Primāri tas būs saistīts ar aktīvāku ES fondu apguvi un diezgan būtisku budžeta izdevumu pieaugumu. Kā liecina Valsts kases sagatavotā informācija, janvārī valsts budžeta izdevumi auguši par 8,6%, no kā investīciju izdevumi palielinājušies par 11,3%, lai gan pērn budžeta izdevumi saruka par 0,3% un investīcijas kritās par 27,9%. Vienlaikus budžeta ieņēmumi janvārī auguši par 9,4% un arī mazumtirdzniecība apgrozījums kāpis par 3,7%. Šie gan protams ir tikai paši pirmie dati par šā gada pirmo mēnesi, taču tie kopā ar pietiekami labo ekonomikas izaugsmi pērnā gada nogalē, liecina par diezgan labu gada sākumu Latvijas ekonomikā," teica Āboliņš.

Tāpat viņš minēja, ka ES fondu straujāka apguve nav vienīgais faktors, kādēļ šis gads ekonomikā gaidāms labāks nekā iepriekšējais. Pēdējos mēnešos ziņas no pasaules lielākajām ekonomikā ir bijušas negaidīti pozitīvas un ASV, kā arī Eiropā dažādi biznesa un patērētāju noskaņojuma rādītāji sasnieguši pēdējos gados augstākos līmeņus. Papildu tam kreditēšana Latvijā turpina uzņemt apgriezienus un pirmo reizi kopš krīzes izsniegto kredītu apmērs Latvijā vairāk nesamazinās.

"Arī šie faktori kopumā veicinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, lai gan politiskie riski ārējā vidē joprojām ir diezgan būtiski. Vienlaikus gan svarīgi saprast, ka straujāka ekonomikas izaugsme šogad un nākamgad, visticamāk, būs īstermiņa fenomens. Savukārt vidējā termiņā ekonomikā arvien vairāk sajutīsim demogrāfijas faktoru negatīvo ietekmi, kā rezultātā Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls diez vai šobrīd pārsniedz 2,5-3%," atzīmēja Āboliņš.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA teica, ka Latvijas IKP pieaugums 2016.gadā kopumā par 2% nav slikts rādītājs uz Eiropas kopējā fona, taču šāda izaugsme neatbilst ne Latvijas potenciālam, ne vajadzīgajam ātrumam, ievērojot Latvijas kā dzīvesvietas pagaidām vēl nepietiekamo konkurētspēju.

"Par laimi, Latvijas kā ražošanas vietas konkurētspēja ir laba. Apstrādes rūpniecība pērn deva lielāko ieguldījumu IKP pieaugumā, kāpinot tās pievienoto vērtību par 6%. Pārējās lielajās nozarēs augšupeja līdzinājās pusei no šī tempa (tirdzniecībā) vai tās gandrīz nebija (transportā). Pakalpojumu eksports auga par 4%, par spīti kritumam tranzītā. Tam vajadzētu klusināt bažas par plusa zīmes it kā ilgtnespējīgo raksturu," minēja Strautiņš.

Viņš arī uzsvēra, ka ir jānotiek lielai ārējai krīzei, lai Latvijas ekonomikas attīstība 2017.gadā nepaātrinātos. "Šis gads vēl varētu sākties ar diezgan pieticīgu IKP kāpumu. Ar pieticīgu šeit ir domāti apmēram 3%. Arī šis skaitlis padomju laikā skolā gājušajiem neasociējas ne ar ko labu. Tas noteikti nav valdības plānos ierakstītais piecinieks. Kāpums šobrīd jeb pirmajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu varbūt nav izcils, bet palīdz bāzes efekts jeb pērnā gada sākuma vājums. Tāpēc rezultāts gada laikā vienalga ir drīzāk lielāks nekā pērnā gada beigās," teica Strautiņš.

Pēc viņa paustā, katrā no turpmākajiem trim ceturkšņiem varam gaidīt labu kāpumu salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu, kas cels augšup arī gada pieauguma rādītāju. "Vēsture nevirzās taisnās līnijās, bet ir ticami, ka šajā datumā tieši pēc gada grafikos redzēsim nevienmērīgi, bet tomēr augšup ejošus grafiku stabiņu pakāpienus," piebilda "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijas IKP pagājušajā gadā, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, salīdzināmajās cenās pieaudzis par 2%, salīdzinot ar 2015.gadu. Vienlaikus 2016.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2015.gada atbilstošo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem, pieaudzis par 2,6%, bet, pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem, IKP palielinājies par 2,2%.