Čakša un Ušakovs vienojušies - Dzemdību nama algu problēmu risinās Veselības ministrija

© Kaspars Krafts/ f64 photo agency

Veselības ministre Anda Čakša un Rīgas mērs Nils Ušakovs (S) vienojušies atalgojuma jautājumu Rīgas dzemdību namā nerisināt atrauti no kopējās veselības aprūpes sistēmas, līdz ar to Rīgas dome savus risinājumus nepiedāvās un gaidīs idejas no Veselības ministrijas (VM).

Kā šodien pēc tikšanās ar veselības ministri žurnālistiem stāstīja Ušakovs, situācija Dzemdību namā nav atraujama no situācijas nozarē, līdz ar to korekti nebūtu rast kādu speciālu risinājumu atalgojuma palielināšanai tieši šai ārstniecības iestādei. Dome no VM gaidīs idejas par to, kā sakārtot situāciju ar finansējuma sadalījumu starp atalgojumu un citām izmaksām. Ušakovs arī piebilda, ka pašvaldība ir gatava sniegt visu nepieciešamo atbalstu jautājuma risināšanai.

Tāpat Ušakovs sacīja, ka šajā situācijā nebūtu pareizi no pašvaldības puses piedāvāt kādus citus papildu risinājumus Dzemdību namam, jo tas var sakropļot situāciju nozarē kopumā. Viņš gan norādīja, ka pašvaldībai nebūtu problēmu segt Dzemdību nama komunālos izdevumus, šādi atbrīvojot līdzekļus mediķu algām, tomēr līdz ar to šādi būtu jārīkojas arī valstij, piemēram, attiecībā uz Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcu, kur situācija ar dzemdību speciālistiem ir līdzīga.

Kā norādīja Rīgas mērs, svarīgi, ka abām pusēm ir sapratne par situāciju un to, ka katrs nemēģinās rast individuālus risinājumus un šos risinājumus vēl "kaut kādi izmantot politiskā pasākumā".

Tāpat kā pirms nedēļas, kad veselības ministre tikās ar Dzemdību nama speciālistiem, viņa kā risinājumu atalgojuma palielināšanai redz esošā tarifa pārskatīšanu, proti, ka slimnīcas no piešķirtā finansējuma lielāku daļu novirza speciālistu atalgojumam. Čakša skaidroja, ka Dzemdību namā papildu piešķirtie 50 eiro par vienu dzemdību gadījumu ir sadalīti atbilstoši normatīvajiem aktiem, tomēr, piešķirot šo finansējumu, VM norādīja, ka lielāku daļu var piešķirt tieši atalgojumam. Viņa pieļāva, ka slimnīcām nepieciešams dot precīzākās norādes par to, kā finansējumu sadalīt atbilstoši prioritātēm.

Veselības ministre aģentūrai LETA sacīja, ka piešķirot papildu finansējumu dzemdību tarifam, VM bija rēķinājusi, ka pamata stundas likme dzemdību speciālistiem, kas ir aptuveni pieci eiro, varētu pieaugt par 20% pretēji 2% kā tas noticis Dzemdību namā.

Čakša gan atzina, ka, visticamāk, arī ar papildu 50 eiro pārskatīšanu būs par maz, lai "nodzēstu visu ugunsgrēku", tomēr tas ir mēģinājums mainīt atalgojumu tur, kur ir vissarežģītākā situācija.

Viņa stāstīja, ka VM situāciju ar finansējuma sadalījumu pārskatīs Stradiņa slimnīcā, bet Rīgas pašvaldība - Dzemdību namā. Čakša stāstīja, ka šobrīd tiek veikti aprēķini, tomēr no esošā finansējuma būtu iespējams palielināt atalgojumu Stradiņa slimnīcas vecmātēm.

Tāpat ministre vēlreiz norādīja, ka jādomā par atalgojuma atdalīšanu no kopējā tarifa, jo par dzemdībām tiek maksāts pēc fakta, līdz ar to, samazinoties dzemdību skaitam, tas ietekmē arī atalgojumu, tomēr šādu situāciju ir nepieciešams novērst.

Jau ziņots, ka Rīgas dzemdību nama vecmātes un dzemdību speciālisti ir pieprasījuši VM un iestādei risināt zemā atalgojuma jautājumu, pretējā gadījumā solot darbu arī pamest. Dubultot samaksu par stundas darbu prasa arī Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Dzemdību nodaļā strādājošie, savukārt Liepājas reģionālajā slimnīcā strādājošie VM ir nosūtījuši vēstuli, kurā aicina nodrošināt adekvātu darba samaksu dzemdniecības nozarē strādājošajiem, kā arī risināt problēmu ar jauno speciālistu piesaisti.

Pagājušajā nedēļā pēc tikšanās ar Dzemdību nama vadību, personālu un Rīgas domes pārstāvjiem Čakša žurnālistiem sacīja, ka nevar noliegt, ka veselības aprūpē atalgojums ir zems, tāpēc viņa centīsies panākt, lai nākamgad veselības aprūpē strādājošo atalgojuma palielināšanai izdotos piesaistīt papildu 150 miljonus eiro.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais