Pērn Latvijā algu līdz 450 eiro "uz rokas" saņēma 44% iedzīvotāju

Pagājušajā gadā Latvijā pamata darbavietā neto darba algu (pēc nodokļu samaksas) līdz 450 eiro mēnesī saņēma 44,1% darba ņēmēju, kas ir par 4,4 procentpunktiem mazāk nekā 2015.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotā informācija.

Tostarp 20,7% darba ņēmēju 2016.gadā saņēma minimālo darba algu vai mazāk, kas ir par vienu procentpunktu mazāk nekā gadu iepriekš, kad minimālo algu vai mazāk saņēma 21,7% darba ņēmēju.

Savukārt 30,7% (2015.gadā - 30,3%) pagājušajā gadā pamata darbavietā neto algā mēnesī saņēma 450,01-700 eiro, 17,6% (14,3%) darba ņēmēju saņēma algu 700,01-1400 eiro robežās, bet algu no 1400,01 eiro un vairāk mēnesī saņēma 2,7% darba ņēmēju pretstatā 2,3% pirms gada.

Statistikas pārvaldes dati arī liecina, ka 2016.gadā darba alga netika aprēķināta (saistībā ar bezalgas, grūtniecības, dzemdību atvaļinājumu vai arī darbs sākts nesen u.tml.) vai aprēķināta, bet netika izmaksāta 3,1% (2015.gadā - 2,6%) darba ņēmēju, savukārt 1,8% (2%) algotu darbu strādājošo darba samaksas lielumu neizpauda.

Latvijā pagājušajā gadā bija nodarbināti 893,3 tūkstošiem jeb 61,6% iedzīvotāju, kas ir par 0,8 procentpunktiem vairāk nekā 2015.gadā.

2016.gada ceturtajā ceturksnī Latvijā bija nodarbināti 890,4 tūkstoši iedzīvotāju, kas ir par 4,6 tūkstošiem jeb 0,5% mazāk nekā trešajā ceturksnī. Savukārt nodarbinātības līmenis bija 61,7%, kas ir par 0,1 procentpunktu mazāk nekā trešajā ceturksnī.

Latvijā 2016.gadā bija 95 300 bezdarbnieku, kas ir 9,6% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publiskotie darbaspēka apsekojuma rezultāti.

Salīdzinājumā ar 2015.gadu Latvijas bezdarba līmenis samazinājies par 0,3 procentpunktiem. Sievietēm bezdarba līmenis pagājušajā gadā joprojām saglabājas zemāks nekā vīriešiem - attiecīgi 8,4% un 10,9%.