Šogad stājas spēkā jauna kārtībā uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanā. Tās mērķis ir atvieglot mazos uzņēmumus no nevajadzīgas un laikietilpīgas atskaišu rakstīšanas. Dati būs salīdzināmi ar citu Eiropas valstu uzņēmumiem. Ideja ir laba, taču izpildījums – bēdīgs, vēsta raidījums "Nekā personīga".
2014. gada nogalē valdība apstiprināja plānu uzņēmējdarbības vides sakārtošanai. Tas paredzēja mainīt uzņēmumu gada pārskatu iesniegšanas kārtību, kas atvieglotu dzīvi mazajām firmām. Eksperti to slavē, bet tehniskais izpildījums ir sanācis, kā parasti.
Izrādās, ka tieši mazajiem uzņēmumiem sistēma nav draudzīga, jo nepasaka priekšā, kāda informācija tiem jāiesniedz. Uzņēmējiem pašiem ar likumiem un Ministru kabineta noteikumiem rokā jāmeklē ailes, kas sistēmā jāaizpilda.
Testēšanai tā ir pieejama no 15. decembra. Sākumā ir bijis daudz tehnisku kļūdu. Piemēram, nav varēts izdrukāt sagatavotos dokumentus, atsevišķas ailes nebija iespējams aizpildīt. Nav iespējams iekopēt nepieciešamo tekstu. Tas pašam jāieraksta. Iesniegtais dokuments pazūd - nav saprotams, vai tas ir iesniegts, vai nē. VID lietotāju iebildes ņem vērā un steidz tehniskās kļūdas labot. Tomēr visu izlabot nevar.
Finanšu pārskata pielikums neatbilst likumam par gada pārskatiem. Likums prasa, lai salīdzināšanai būtu dati par diviem gadiem. Ar Ministru kabineta noteikumiem apstiprinātajā elektroniskajā formā iespējams ierakstīt informāciju tikai par vienu.
Agnese Rudzīte, VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece: Politikas veidotājiem tas ir jājautā, vai tas tā ir gadījies, vai tas ir apzināti. VID paņēma gatavus Ministru kabineta noteikumus un ievietoja viņus sistēmā. Mēs nevērtējām, vai kaut kas ir apzināti neielikts, mums ir gatava forma, ko apstiprinājis ministru kabinets, mēs ar viņu strādājam!
Valsts ieņēmumu dienests neatzīst, ka būtu sanācis brāķis. Sistēma esot jauna, kļūdas tiek labotas. Pārmetumi par neērtu lietošanu esot nepamatoti. Cilvēki vienkārši esot pieraduši pie vecās kārtības.
Agnese Rudzīte, VID Nodokļu pārvaldes direktora vietniece: Nu viņa jau nav domāta cilvēkam. Viņa ir domāta nodokļu maksātājam, un principā viņas pilda grāmatveži. Es neņemos apgalvot, ka jebkurš cilvēks no ielas var viņu aizpildīt, bet gadu pārskatam ir jāsaprot sastādīšanas principi un posteņi un viss pārējais.
Arī Finanšu ministrija negrib uzņemties atbildību par kļūdaino, likumam neatbilstošo finanšu pārskata pielikumu. Atbildīgi esot arī sociālie partneri, kas piedalījušies jaunās pārskatu iesniegšanas kārtības izstrādē.
Dana Reizniece-Ozola, finanšu ministre (ZZS): Visu normatīvo bāzi gatavoja eksperti, un šo konkrēto Valsts ieņēmumu dienests kopā ar Finanšu ministrijas ekspertiem, kā mani informēja kolēģi, viņi ir skaņojuši arī ar nozaru organizāciju pārstāvjiem šo konkrēto formu un iebildumi procesa gaitā nav bijuši. Šobrīd, kad precīzais tehniskais risinājums ir nonācis līdz lietošanai, ir acīmredzams, ka ir kaut kādas neprecizitātes, kuras ir jāmaina. Bet es domāju, ka tas ir normāls darba process. Ja uzņēmēju organizācijas grāmatveži un revidenti būtu iebilduši agrāk, tad VID un FM nebūtu virzījuši šādu noteikumu ar šādu pielikumu.
Jaunā gada pārskatu elektroniskā sistēma Valsts ieņēmumu dienestam izmaksāja 91 tūkstoti eiro. To programmēja firma Exigen Services. Šī pati kompānija uztur arī ieņēmumu dienesta riska analīzes programmu, kuras robu izmantošanai VID darbinieki bija sagatavojuši īpašu instrukciju. Uzņēmumā iebildumus par viņu programmas neērtumu skaidro ar subjektīvu attieksmi - vienam tā nepatīkot, bet citam varbūt šķiet tīri laba. Gada pārskati uzņēmumiem jāiesniedz līdz 30. aprīlim. Liela daļa uzņēmēju nemaz vēl nav pamanījušas būtiskās izmaiņas. Gatavas arī nav valsts un pašvaldību iestādes.
Atskaišu nodošana sākās no janvāra un tikai tagad uzņem apgriezienus. No vairāk nekā divsimt tūkstošiem uzņēmumu atskaites iesnieguši 3800. Karstākais laiks būs aprīlis. Tad arī būs skaidrs, cik uzņēmējam draudzīgs vai nedraudzīgs produkts Finanšu ministrijas un VID ierēdņiem ir sanācis.
Lai gan ierēdņi apgalvo, kas viss ir kārtībā, tomēr Finanšu ministrijā top Ministru kabineta noteikumu grozījumi, ar kuriem paredzēts atteikties no tā, ka defektīvo finanšu pielikumu VID sistēmā apstiprina zvērināts revidents. Paredzēts saglabāt veco kārtību, ka revidents apstiprina pārskatu papīra formātā un pievieno to deklarēšanas sistēmā kā atsevišķu pielikumu. Tomēr grāmatvežus un uzņēmējus no jaunā, likumam neatbilstošā pielikuma aizpildīšanas neatbrīvos.