Latvijas novērtējums "Heritage Foundation" un laikraksta "Wall Street Journal" gadskārtējā pētījumā par ekonomisko brīvību, kurā Latvija šogad ir pakāpusies par 16 vietām salīdzinājumā ar pagājušo gadu, ir pelnīta atzinība par pērn īstenotajiem pasākumiem Latvijas uzņēmējdarbības vides uzlabošanā, informēja Ekonomikas ministrijā (EM).
EM norādīja, ka pētījuma autori atzinīgi novērtējuši Latvijas ekonomikas dinamiskumu - atvērtību globālajiem tirgiem un investīcijām. Vienlaikus augsti vērtēts uzņēmējdarbības regulējums, kas veicina uzņēmējdarbības attīstību un aktivitāti - biznesa vide sekmē uzņēmējdarbības uzsākšanu un uzņēmēji kļuvuši daudz drošāki, uzņemoties jaunus riskus.
EM norādīja, ka īpaši atzinīgi novērtēta tirdzniecības brīvība, monetārā stabilitāte un fiskālā politika Latvijā. Iepriekšējos gados veiktā fiskālā konsolidācija nodrošinājusi kontrolētu valsts budžeta izlietojumu un nodrošinājusi makroekonomisko stabilitāti.
Ministrijā arī atzina, ka ne tik atzinīgu vērtējumu Latvija saņēmusi tiesu sistēmas efektivitātes, finansiālās brīvības un valsts uzņēmumu pārraudzības jomā. Pētījumā norādīts, ka korupcija palielina uzņēmējdarbības veikšanas izmaksas, kā arī grauj uzticību valsts institūcijām.
Lai sasniegtu augstākus rezultātus un nodrošinātu investīcijām un uzņēmējdarbībai stabilu un drošu vidi, EM sadarbībā ar Latvijas Darba devēju konfederāciju, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru, Ārvalstu investoru padomi un nozaru ministrijām regulāri izstrādā Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākuma plānu. "Uzņēmēju organizācijas ir atzinušas, ka Uzņēmējdarbības plāns ir izcils un vienīgais kvalitatīvais instruments uzņēmējdarbības politikas veidošanā, kas sadzird un risina to konkrēti identificētās problēmas. Jauno Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas pasākumu plānu EM ir iesniegusi izskatīšanai Ministru kabinetā," atgādināja ministrijā.
EM arī uzsvēra, ka ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) uzņēmējdarbības vides uzlabošanas nolūkā ir definējis prioritāros darbības virzienus. Tiesiskuma/likuma varas prioritārie darbības virzieni ir pilnveidots maksātnespējas process, ēnu ekonomikas apkarošana, ekonomisko noziegumu efektīva izmeklēšana, uz klientu orientēta valsts pārvalde, principa "Konsultē vispirms" ieviešana, kā arī "0" birokrātija. Valsts pakalpojumu digitalizācijas jomā prioritātes ir attīstīta e-pārvaldība, Valsts ieņēmumu dienesta (VID), Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) un Būvniecības informācijas sistēmas (BIS) attīstība, vienots valsts pakalpojumu portāls un maksimāla valsts sniegto pakalpojumu digitalizācija.
Savukārt uzņēmējdarbības vides atvērtības, kā arī pakalpojumu angļu valodā sekmēšanai par prioritārajiem darbības virzieniem izraudzīti VID saziņa un ārvalstnieku apkalpošana, Uzņēmumu reģistra pakalpojumi, EDS, kopsavilkumi par VID lēmumiem/auditiem, kā arī iespēja iegūt informāciju par sevi piederošu īpašumu, bet nodokļu sistēmas konkurētspējas sekmēšanā -0% likme re-investētai peļņai, vienots konts nodokļu nomaksai, nodokļu sistēmas vienkāršošana, atvieglota grāmatvedības vešana, jaunuzņēmumu ekosistēmas attīstība un nodokļu režīms maziem uzņēmumiem un uzņēmējdarbības uzsācējiem.
LETA jau ziņoja, ka jaunākajā "Heritage Foundation" un laikraksta "Wall Street Journal" gadskārtējā pētījumā par ekonomisko brīvību 180 pasaules valstīs un teritorijās Latvija no 36.vietas pērn ir pakāpusies uz 20.vietu šogad, bet joprojām atpaliek no Igaunijas un Lietuvas. Igaunija ieņem 6.pozīciju pretstatā 9.vietai pērn, bet Lietuva no 13.pozīcijas atkāpusies uz 16.vietu.
Reģionālajā Eiropas reitingā Latvija ieņem 11.vietu, Igaunija ierindojas otrajā pozīcijā aiz Šveices, bet Lietuva ir 8.vietā.