NOSKAIDRO, no cik gadiem Latvijas iedzīvotāji vēlas doties pensijā

Turklāt 34% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju labprāt pensionētos jau 50 līdz 55 gadu vecumā, bet 8% - ātrāk par 50 gadu vecumu. No aptaujātajiem 12% gribētu doties pensijā 62-65 gadu vecumā, 2% - 66-70 gadu vecumā, tikpat arī pēc 70 gadu vecuma. 7% nav domājuši par to, kad vēlētos pensionēties.

Doties pensijā ātrāk vēlētos pašlaik pirmspensijas vecumā esošie iedzīvotāji, savukārt lielāku entuziasmu un vēlmi strādāt līdz 65 gadu vecumam jūt jaunie profesionāļi vecumā līdz 29 gadiem un iedzīvotāji ar augstākiem ienākumiem.

Latvijā kopš 2014.gada rit pensionēšanās vecuma paaugstināšana no 62 līdz 65 gadiem. Šogad pensionēšanās vecums ir 63 gadi, bet 2025.gadā pensionēšanās vecums sasniegs 65 gadus.

Aptauja atklāj, ka attiecībā uz vēlamo pensijas apmēru cilvēku gaidas kļūst arvien augstākas. Ja 2011.gadā kā vēlamais pensijas apmērs tika minēti vidēji 842 eiro, tad 2016.gadā tie ir 885 eiro. Lielākās gaidas par savu vēlamo nākotnes pensijas apmēru pauž vīrieši, kuri vēlētos saņemt vidēji 1043 eiro, iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem, kuri sagaida pensiju 992 eiro apmērā, un rīdzinieki ar 968 eiro vēlamo pensijas apmēru.

"Swedbank" eksperti vērš uzmanību, ka pietrūkst iedzīvotāju rīcība labklājīgu vecumdienu nodrošināšanai. 56% aptaujāto norādījuši, ka neveido nekādus uzkrājumus savai nākotnes pensijai, un tikai 31% interesējies, uz kādu pensiju viņi patiesībā var cerēt, ņemot vērā savas pašreizējās sociālās iemaksas. Tā vietā 71% iedzīvotāju vecumdienu finansiālo nodrošinājumu saista lielākoties ar valsts nodrošinātu vecuma pensiju.

Vācijas apdrošināšanas kompānijas "Allianz" veidotajā ''Pensiju ilgtspējas indeksā 2016'' ("2016 Pension Sustainability Index") Latvijas pensiju sistēma atzīta par septīto ilgtspējīgāko pasaulē. Pētījumā atzīts, ka Latvijas pensiju sistēma būvēta uz kvalitatīviem pamatprincipiem. Latvijas pensiju sistēmas vērtējumu pozitīvi ietekmējis fakts, ka valstī īstenotas reformas, lai paaugstinātu pensionēšanās vecumu un samazinātu pensiju sistēmas slogu uz valsts budžetu. Šis indekss vērtē pensiju sistēmu finansiālo ilgtspēju ilgtermiņā, taču tas neanalizē, cik pietiekami ir pensionēto cilvēku ienākumi.

Tikmēr "Swedbank" veiktā sabiedriskās domas aptauja liecina, ka Latvijas iedzīvotāji ir drīzāk skeptiski noskaņoti par pensiju sistēmas ilgtspēju un 10 baļļu skalā to novērtē vien ar piecām ballēm.

Vispozitīvāk noskaņotie par Latvijas pensijas sistēmas ilgtspēju ir iedzīvotāji vecumā no 30 līdz 39 gadiem un ar augstiem ienākumiem, savukārt vispesimistiskākie - iedzīvotāji pirmspensijas vecumā un ar zemiem ienākumiem.

Iedzīvotāji pensijas ilgtspēju saista lielākoties ar demogrāfisko (61%) un ekonomisko situāciju (43%), kā arī valdības lēmumiem (39%), bet mazāk saskata nepieciešamību pašiem iesaistīties uzkrājumu veidošanā. Tikai 24% domā, ka to ietekmē pašu vai darba devēja spēja veidot privātus pensijas uzkrājumus, 14% - ka uz pensijas sistēmu ilgtermiņā ietekmi atstāj iemaksu apmērs pensiju 2.līmenī, bet 13% - ka atdeve no pensiju uzkrājumu ieguldījumiem.

"Swedbank" eksperti vērš uzmanību, ka pašlaik vecuma pensijas vidējais apmērs Latvijā ir vien 292 eiro mēnesī un iedzīvotāju izpratne par individuālo atbildību pensijas veidošanā attīstās lēni, iezīmējot būtisku plaisu starp šodienas un nākotnes pensionāru.

"Swedbank" pasūtītā iedzīvotāju aptauja veikta šā gada janvārī sadarbībā ar "Snapshots", aptaujājot 792 respondentus vecumā no 18 līdz 62 gadiem Rīgā, citās Latvijas pilsētās un lauku teritorijās.

Latvijā ir izveidota triju līmeņu pensiju sistēma. Pirmā līmeņa pensijas maksā tagadējiem pensionāriem no budžetā iekasētajiem sociālajiem maksājumiem. Otrais jeb fondēto pensiju līmenis paredz, ka daļa no strādājošo sociālajām iemaksām tiek ieguldīta finanšu sektorā. Savukārt trešajā līmenī darbojas privātie pensiju fondi, kuros līdzekļus var iemaksāt brīvprātīgi.