Latvijas lielākajās pilsētās sarucis no jauna reģistrēto uzņēmumu skaits

Jaunu uzņēmumu reģistrēšanas dinamiku nenoliedzami ietekmē vairāki faktori. Sākot ar valsts īstenotajām reformām, radot iespēju, piemēram, reģistrēt SIA ar samazinātu pamatkapitālu, beidzot ar ekonomiskajiem aspektiem un valsts uzraugošajiem administratīviem lēmumiem.

Neskaidrība par valdības turpmākajiem lēmumiem, dažādas ekonomiskās barjeras, kas kavē uzņēmumu attīstību un eksportu, piemēram, uz Krieviju, noteikti bijuši tikai daži no iemesliem kāpēc 2016.gads uzrādījis tendenci, kuru iepriekš piedzīvojām vien 1997. un 1998.gadā. Proti, pērn likvidēto uzņēmumu skaits pārsniedzis jaunreģistrēto.

Lursoft pētījums parāda, ka aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēti 11 206 jauni uzņēmumi, kas ir par 2 277 uzņēmumiem jeb 16,89 % mazāk nekā gadu iepriekš. Līdz ar jaundibināto uzņēmumu skaita kritumu audzis arī likvidēto uzņēmumu skaits. Atskatoties pagātnē, redzams, ka 1997. un 1998.gadā uzņēmumu likvidāciju ietekmējis pienākums uzņēmējiem pārreģistrēt uzņēmumu pamatkapitālu, ko neizdarot, tika uzsākta uzņēmuma likvidācija, kā arī Krievijas ekonomikas krīze, kura ietekmēja daudzu Latvijas uzņēmumu maksātspēju. Savukārt, analizējot iemeslus uzņēmumu likvidācijas pieaugumam pēdējos gados, redzams, ka viens no faktoriem ir uzņēmējdarbības vides sakārtošana, VID un Uzņēmumu reģistram no reģistriem izslēdzot uzņēmumus, kuri ilgstoši neveic saimniecisko darbību, kā arī, nenoliedzami, dažādi individuāli iemesli, piemēram, neskaidrība par turpmāko uzņēmējdarbības regulējumu, sīvā konkurence, kā rezultātā daudzi nolēmuši slēgt savus uzņēmumus.

Lursoft valdes locekle Daiga Kiopa, komentējot uzņēmumu likvidēšanas un reģistrēšanas tendences Latvijā, prognozē, ka likvidēto uzņēmumu skaits, ļoti iespējams, arī turpmākos gados būs salīdzinoši liels. Lursoft pārstāve: "Izvērtējot pēdējos trijos gados iesniegtos finanšu pārskatu datus, redzams, ka liela daļa no Latvijas uzņēmumiem tikai izpilda likumā noteikto prasību - iesniegt pārskatu, bet faktiski saimniecisko darbību neveic. Proti, statistika parāda, ka no visiem 2013.gadā iesniegtajiem gada pārskatiem 26,4% uzņēmumu neto apgrozījumu finanšu pārskatā nenorādīja, vai arī norādītais apgrozījums bija 0, savukārt 2014.gadā šādi kopumā bija 25,7% uzņēmumu. 2015.gadā šādu uzņēmumu skaits jau nedaudz samazinājies, bet vēl aizvien to īpatsvars ir augsts - 22,9% jeb absolūtos skaitļos, tie ir 23 378 uzņēmumi."

Uzņēmējdarbības attīstībai par labu nekalpo arī aizvadītā gada nogales haoss, teju līdz gada beigām uzņēmējiem neviešot skaidrību par turpmāko mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju likteni, kā arī grozījumi likumā, kuru mērķis ir novērst tādu komersantu dibināšanu, kuri tiek reģistrēti nevis ar mērķi veikt komercdarbību, bet gan veikt darbības, kas saistītas ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Jāteic, ka līdz galam nav ieviesta skaidrība, kā notiks šo risku izvērtēšana, jo pēc pašreizējā likuma regulējuma VID turpmāk vienpersoniski, nepastāvot saistošajiem noteikumiem, kuri būtu zināmi arī uzņēmējiem, varēs izlemt, kuru nodokļu risku dēļ aizliet reģistrēt uzņēmumu.

Analizējot datus par 2016.gadu, redzams, ka pērn reģistrēts zemākais jauno uzņēmumu skaits kopš 2009.gada, savukārt likvidēto uzņēmumu rādītājs uzrāda absolūto rekordu - pagājušajā gadā likvidēts visu laiku lielākais uzņēmumu skaits. Gada laikā likvidēto uzņēmumu skaits palielinājies par 21,47%, pagājušajā gadā sasniedzot jau 12 227 uzņēmumus. Lai arī faktiskos skaitļos likvidēto uzņēmumu skaitam aizvien ir tendence pieaugt, to pieaugums 2016.gadā vairs nav bijis tik straujš kā, piemēram, 2014. un 2015.gadā, kad likvidēto uzņēmumu skaits gada laikā palielinājies par vairāk nekā 50%.

Jānorāda, ka likvidēto uzņēmumu vidējais vecums ir 8,9 gadi, kas liek domāt, ka pamats to likvidēšanai ir bijis nevis spontāns lēmums iesaistīties biznesā, bet gan nespēja pielāgoties uzņēmējdarbības vides izmaiņām un jau iepriekš piesauktā uzņēmējdarbības vides sakārtošana, likvidējot tā dēvētos "tukšos" uzņēmumos.