Rubenis apstiprināts "Swedbank" valdes priekšsēdētāja amatā

© Ilze Zvēra, F64 Photo Agency

AS "Swedbank" padome ir oficiāli apstiprinājusi Reini Rubeni "Swedbank" valdes priekšsēdētāja amatā. Savukārt valdes locekļu amatos ieceltas Finanšu pārvaldes vadītāja Līga Šķendere un Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Lēmums ir saskaņots ar Eiropas Centrālo banku, kas ir Latvijas sistēmiski svarīgo banku uzraugs.

Rubenis valdes priekšsēdētāja pienākums sāka pildīt jau septembrī pēc tam, kad Latvijas "Swedbank" vadītāja amatu atstāja Māris Mančinskis.

Darbu "Swedbank" valdē turpina arī Privātpersonu pārvaldes vadītājs Renārs Rūsis, Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs un Swedbank" grupas digitālās stratēģijas vadītājs Ģirts Bērziņš.

"Swedbank" vadības komandā darbojas arī Kredītu un operacionālā riska pārvaldes vadītāja Ruta Malacanova, Juridiskās pārvaldes vadītāja Agnese Garda, Personāla pārvaldes vadītāja Agita Jākobsone un Komunikācijas pārvaldes vadītājs Māris Plūme.

Rubenis finanšu sektorā strādā 19 gadus, no kuriem deviņus "Swedbank" komandā, kā arī viņš ir biržas "Nasdaq Riga" padomes loceklis un Latvijas Centrālā depozitārija padomes loceklis. Augstāko izglītību finanšu specialitātē ieguvis Stokholmas Ekonomikas augstskolā, vēlāk paplašinājis savu redzesloku, studējot teoloģiju Latvijas Universitātē.

Šķenderei kopumā ir 18 gadu pieredze "Swedbank" grupā. Karjeru bankā viņa sāka kā analītiķe, vēlāk kļuva par Analīzes un plānošanas komandas vadītāju Latvijā, savukārt pēdējos sešus gadus šo lomu viņa pildījusi Baltijas līmenī. Šķenderei ir bakalaura grāds matemātikā un sociālo zinātņu maģistra grāds ekonomikā Latvijas Universitātē.

Vīgante savu 16 gadu pieredzi "Swedbank" krājusi uzņēmumu apkalpošanas jomā, tostarp pēdējos astoņus gadus vadot lielo uzņēmumu apkalpošanu. Vīgantei ir Rīgas Biznesa skolā iegūts MBA un maģistrs politikas zinātnes starptautisko attiecību jomā Latvijas Universitātē.

"Swedbank" ir Latvijā pēc aktīviem un klientu skaita lielākā banka.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais