Nedēļa aizvadīta pārmaiņu vējos - joprojām ir neskaidrības par mikrouzņēmumu nodokli, ir haotiska vadība, trūkst līderisma, ir nepieciešama trīspusēja sadarbība starp uzņēmējiem, sabiedrību un valsti, tā, vērtējot aizvadītās nedēļas aktualitātes ekonomikā, norāda Biznesa augstskolas Turība Uzņēmējdarbības vadības fakultātes dekāne Zane Driņķe.
Nedēļas aktualitāte - pārmaiņas
Pirmkārt, aizvadītajā nedēļā vēl joprojām aktuāls ir bijis mikrouzņēmumu nodokļa jautājums, kura regulējums joprojām nav atrisināts. Valsts ieņēmumu dienests būtībā arī ir nostādīts tādā pašā ķīlnieka lomā, kādā ir Latvijas uzņēmēji. Valsts ieņēmumu dienestam nav atbildes, kādā veidā nodokļus administrēt.
Šobrīd nepieciešams līderis
Otra lieta, kas parādījās publiskajā telpā, ir Valsts ieņēmumu dienesta birokrātiskā pieeja, ko atspoguļoja publicētais dokuments ar neskaitāmiem Valsts ieņēmumu dienesta darbinieku parakstiem. Tas ļoti labi parādīja, kāda kopumā ir situācija valstī. Ir vadītāji, ir likuma izstrādātāji, bet ir viena būtiska lieta, kas pietrūkst - konkrēta līdera vadīšanas kompetence, kas šobrīd sakopotu daudzas lietas vienā veselumā.
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras būtiskā loma
Treškārt, gribētu akcentēt Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras lomu, kas ir būtiski ietekmējusi to, ka daudzas likuma normas tomēr ir apturētas. Acīm redzot Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera ir spēks, kurā beidzot ieklausās arī valdība. Pateicoties tās darbībai šobrīd ir diskusijas par mikrouzņēmumu nodokli.
Arī attiecībā uz nodokļu politiku kopumā un vadīšanas spējām un kompetenci Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai ir būtiska loma, kas parāda, ka uzņēmēji ar augsti kvalificētu, profesionālu vadīšanu ir spējīgi sasniegt mērķus.
Šobrīd mēs esam pārmaiņu periodā. Mikrouzņēmumu nodokļa epopeja ir tikai viens no elementiem, kas šobrīd ir jāsakārto, jāvada, un tajā milzīga loma ir Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamerai, kas aktīvi piedalās mikrouzņēmumu nodokļa regulējumā.
Trīspusēja sadarbība - uzņēmums, sabiedrība, valsts
Tāpat ir lietas, kas ir būtiskas uzņēmumiem, piemēram, lauksaimniecības attīstība - ir nepieciešams vairāk informēt, runāt un darīt labāk attiecībā uz lauksamniecības zemju apgūšanu, jo tas ir potenciāls, vēl viens aktīvas darbības lauks uzņēmējiem un valstij. Zemju apgūšanu var regulēt un šis process ekonomiku sildīs. Šobrīd ir dažādas spekulācijas par terminu ekonomiskā krīze, ko mēs it kā gaidām. Tas ir signāls, ka kaut kas papildus vairāk ir jādara. Šajā gadījumā nepieciešama trīspusēja sadarbība - uzņēmums, sabiedrība kopumā, ko var pārstāvēt dažādas organizācijas, un valsts, lai veicinātu nodokļu politikas administrēšanu, lauksaimniecības zemju apgūšanu un, protams, ražošanu, to vairāk orientējot uz eksportu. Latvijā ir kapacitāte, radošums, cilvēku kompetence, lai radītu inovatīvus produktus, ko šobrīd pasaule pieprasa.
