Visticamāk, 2016.gadā Latvijas ekonomika augs vien par aptuveni 1%, kas ir lēnāk, nekā Latvijas Bankas iepriekš prognozētie 1,4%, piektdien preses konferencē sacīja centrālās bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.
Vienlaikus 2017.gadam Latvijas Banka saglabājusi iepriekš izteikto iekžemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi - tautsaimniecība augs par aptuveni 3%.
Pēc Rimšēviča teiktā, varbūtība, ka nākamgad Latvijas ekonopmika augs par 3,5%, ir neliela.
Latvijas Bankas prezidents skaidroja, ka, pateicoties eiro zonas stimulējošajai monetārajai politikai, Latvijas tautsaimniecība gan tieši, gan pastarpināti saņem spēcīgus attīstības stimulus. Vienlaikus centrālā banka viena, bez politiķu palīdzības un līdzdalības fiskālās politikas un tautsaimniecības modernizācijas jomās, nevar panākt ekonomikas struktūras maiņu un sāpīgo, bet nepieciešamo reformu īstenošanu.
Pēc viņa teiktā, šādos apstākļos vēl nozīmīgāks ir efektīvas valsts pārvaldīšanas aspekts. Latvijas Banka rosina veikt kardinālas pārmaiņas veidā, kā pārvaldām un saimniekojam savā valstī. Proti, ir nepieciešams ļoti precīzi iezīmēt skaidri izmērāmus attīstības rādītājus cilvēkiem nozīmīgās jomās. Ar sabiedrības atbalstu jāstiprina lēmumu pieņēmēju un īstenotāju motivācijas sistēma, iespējams, par noteikto attīstības rādītāju sasniegšanu šie cilvēki jāatbalsta un jāprēmē.
"Nevaram atļauties turpināt buksēt, ir nepieciešams ekonomikas izrāviens, ko var panākt tikai ar domāšanas un rīcības radikālu maiņu," sacīja Latvijas Bankas prezidents.
Rimšēvičs brīdināja, ka Latvija pamazām tuvojas kritiskajam punktam, kad valsts zaudēs konkurences cīņā ar kaimiņvalstīm un ieraus tautsaimniecību stagnācijā, vidēju ienākumu slazdā, bez iespējām nākotnē būtiski uzlabot valsts ienākumus un tālāku attīstību.
Viņš minēja, ka pēdējo gadu laikā Latvijā novērota stagnācija daudzās nozīmīgās jomās - investīcijas samazinās, eksports buksē, kreditēšana saglabājas vāja. Latvijai neveicas arī ar Eiropas Savienības fondu apgūšanu, kas ir norāvis "stopkrānu" tautsaimniecības izaugsmei.
Tāpat Rimšēvičs atzīmēja, ka Latvijas ekonomikā investīcijas ir zemākajā līmenī, kāds pieredzēts kopš iestāšanās ES, proti, 16% no IKP.
Viņš uzsvēra, ka pašmāju neskaidrās norises neveicina kredītresursu ieplūšanu reālajā ekonomikā. Šā gada laikā trausli iezīmējusies kreditēšanas atkopšanās nefinanšu uzņēmumiem oktobī nav noturējusies virs nulles. Par spīti būtiskam valsts galvojumu programmas stimulam, arī mājsaimniecību kredītportfelis turpināja sarukt.
Rimšēvičs pauda viedokli, ka jābeidz "skatīties mutē" un nekritiski ieklausīties ārējo ekspertu, piemēram, Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda padomos, jo Latvijai pašai ir pietiekama kapacitāte nepieciešamo lēmumu izstrādē un pieņemšanā, un nav racionāli maksāt milzīgu naudu par ekspertu padomiem, kuri pēc tam netiek izmantoti.
Jau vēstīts, ka Latvijas IKP šogad deviņos mēnešos salīdzināmajās cenās, pēc sezonāli neizlīdzinātiem datiem, pieaudzis par 1,4%, salīdzinot ar 2015.gada attiecīgo periodu.
