Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) budžeta sadalē piegāja atbildīgi visas valsts pašvaldību vajadzībām, aktualizējot līdzekļu piešķiršanas nepieciešamību arī citu politisko spēku vadītajām pašvaldībām.
ZZS Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Augusts Brigmanis aģentūrai LETA sacīja, ka koalīcijas politiķu sarunās par valsts budžeta sadalījumu aktualizējās jautājums, ka tādām nopietnām pašvaldībām, kā Valmierai, Madonai, Jēkabpilij un Daugavpilij nākamā gada valsts budžetā sākotnēji nebija paredzēts piešķirt nekādus līdzekļus.
"Vērsāmies pie "Vienotības", vai tad arī šīs pašvaldības nebūtu pelnījušas saņemt līdzekļus," skaidroja deputāts, norādot, ka ZZS jūt atbildību par visas valsts pašvaldībām, ne tikai par savu biedru pārraudzībā esošajām, piemēram, Jelgavu un Jūrmalu.
Līdz ar to atbalsts tika piešķirts daudzām šīm pilsētām, arī Rēzeknei, skaidroja ZZS frakcijas vadītājs. Norādīts, ka no Saeimas deputātes, ekspremjeres Laimdotas Straujumas (V) teiktā izriet, ka šāds solis sekojis pēc tam, kad ZZS vēlējās atvēlēt līdzekļus savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām, Brigmanis pieļāva, ka ekspremjere varētu nebūt lietas kursā par sarunām koalīcijā, jo viņš neesot redzējis, ka Straujuma tajās piedalītos. "Varbūt viņai nav pilnīga informācija par sarunu gaitu," norādīja politiķis.
Tā viņš cita starpā komentēja Straujumas LTV raidījumā "Rīta panorāmā" sacīto, ka deputātu "budžeta kvotās" sadalītā summa izauga līdz 20 miljoniem eiro, jo ZZS budžetā vēlējās atvēlēt lielas summas savu partijas biedru vadītajām pašvaldībām.
Vaicāts, ka, piemēram, liela daļa naudas ir piešķirta ar Ventspili saistītiem projektiem, piemēram, piešķirot finansējumu šajā pilsētā esošai mūzikas skolai, kura iepriekš saņēmusi līdzekļus citā projektā, Brigmanis norādīja, ka tā ir valsts skola un retoriski vaicāja, vai kā risinājums tiek piedāvāts šo skolu nojaukt. Viņš skaidroja, ka līdzekļu piešķiršanas nepieciešamību "vairāk vai mazāk aktualizējusi" arī Kultūras ministrija.
Taujāts, vai piešķirtais naudas sadalījums ir godīgs pret citām pašvaldībām, politiķis norādīja, ka tas ir jautājums, vai valstij vajag savu mūzikas skolu Ventspilī. "Tā ir valsts mūzikas skola, tā nav Ventspils mūzikas skola. Ja valstij nevajag mūzikas skolu Ventspilī, tad, acīmredzot, jāvēršas pašvaldībā un šāds jautājums jāuzstāda," sacīja ZZS frakcijas vadītājs. Norādīts, ka Ventspils "deputātu kvotās" saņēmusi lielāku atbalstu, nekā lielā daļa citu pašvaldību, politiķis atbildēja: "Nu ko tad - pārceļam tad mūzikas skolu, piemēram, uz Zilupi, tad iegūs Latgale." Vaicāts, vai joko, politiķis atbildēja noliedzoši.
LETA jau vēstīja, ka iepriekš mūzikas skola saņēmusi līdzekļu no emisijas kvotu izsolīšanas instrumenta finansējuma.
Taujāts par Ventspils domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga ("Latvijai un Ventspilij") ietekmi šajos jautājumos, Brigmanis izteicās samērā noraidoši, sakot "nu kāda ietekme". Politiķis vēlreiz akcentēja, ka gan mūzikas skolas, gan Ventspils Starptautiskā radioastronomijas centra gadījumā līdzekļi piešķirti valsts nozīmes objektiem.
Politiķis pauda atbalstu Straujumas priekšlikumam atjaunot valsts investīciju programmu pašvaldībām.
Kā ziņots, Straujuma LTV sacīja, ka vienā brīdī ZZS atnākusi ar budžeta projektu, kas paredzējis ļoti iespaidīgus piešķīrumus viņu vadītājām pašvaldībām, citas pašvaldības savukārt ignorējot. Pret šādu naudas sadali pārējām koalīcijas partijām radušās iebildes, kam kompromiss rasts, palielinot kopējo piešķīrumu summu un līdzekļus piešķirot plašākam pašvaldību lokam.
Šādos apstākļos būtu melīgi teikt, ka "kvotu" pieaugums būtu tikai deputātu izdomāts, uzsvēra politiķe un norādīja, ka naudas piešķīrumi, protams, bija saskaņoti gan ar premjeru Māri Kučinski (ZZS), gan ar finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS).
Protams, pašvaldībām vajadzību ir daudz un vairums no "kvotu" priekšlikumiem bija jēdzīgi, taču turpmāk "Vienotība" uz šādiem kompromisiem vairs neizies, solīja Straujuma. Viņa uzsvēra, ka nevar liegt iespēju deputātiem iesniegt priekšlikumus budžetam, tomēr 20 miljoni eiro ir pārāk liela summa, kuru sadalīt šādā veidā.
Straujuma pieļāva, ka risinājums varētu būtu atjaunot valsts investīciju programmu pašvaldībām, caur kuru līdzekļus pašvaldībām dalītu pēc skaidrākiem kritērijiem.