EM: subsīdijām elektroenerģijas ražošanā pēc 2020. gada būtu jāmazinās
Ekonomikas ministrija (EM) piekrīt Eiropas Komisijai (EK) un uzskata, ka, attīstoties atjaunojamo energoresursu (AER) tehnoloģijām, subsīdijām elektroenerģijas ražošanā pēc 2020.gadā būtu jāmazinās, aģentūrai LETA pauda ministrijas pārstāve Evita Urpena.
Lai turpinātu Enerģētikas savienības ieviešanu praksē, 2016.gada 30.novembrī EK iepazīstināja ar dokumentu pakotni, kas ietver vairākas politiskās iniciatīvas un likumdošanas priekšlikumus attiecībā uz jaunu pieeju elektroenerģijas tirgus dizainam, Enerģētikas Savienības pārvaldībai, kā arī atjaunojamo energoresursu direktīvas, energoefektivitātes direktīvas un ēku energoefektivitātes direktīvas pārskatiem.
''EK izstrādātā Ziemas pakete ir būtisks priekšlikumu kopums ES energoapgādes drošuma jautājumu risināšanai un enerģijas sektora dekarbonizācijai līdz 2030.gadam, kas ietver priekšlikumus jauniem energoefektivitātes un atjaunojamo energoresursu mērķiem un piedāvā likumdošanas grozījumus, kam jāpalīdz tos sasniegt,'' skaidroja Urpena.
Viņa norādīja, ka EM rūpīgi vērtēs Ziemas paketē ietvertos dokumentus, taču sākotnējā vērtējumā atsevišķi EK priekšlikumi ir visai ambiciozi, tāpēc par tiem vēl jādiskutē gan ar sociālajiem partneriem, gan ar citām ES dalībvalstīm.
''Piekrītam, ka, attīstoties AER tehnoloģijām, subsīdijām pēc 2020.gada būtu jāmazinās, taču tas ir tieši saistīts ar valstīm noteikto jauno (2030.gada) mērķu lielumu. Tāpat piekrītam, ka pēc 2020.gada AER atbalsta mehānismos būtu jāvirzās uz nosacījumu harmonizēšanu, lai novērstu pārrobežu tirgus kropļojumus, vienlaikus vērtējot, vai tos būs iespējams sasniegt bez valsts atbalsta,'' klāstīja Urpena.
Aģentūra LETA jau rakstīja, ka EK novembra beigās Briselē prezentēja pasākumu paketi, kuras mērķis ir gādāt par ES konkurētspēju, nodrošinot tīru enerģiju visiem iedzīvotājiem.
Komisija vēlas, lai ES šai pārejai ne tikai pielāgotos, bet arī būtu tās vadošais virzītājspēks. Šā iemesla dēļ ES ir apņēmusies līdz 2030.gadam CO2 emisijas samazināt vismaz par 40%, vienlaikus modernizējot ES ekonomiku un rūpējoties par nodarbinātību un izaugsmi.
Šajā paketē iekļautie tiesību aktu priekšlikumi aptver energoefektivitāti, atjaunojamos energoresursus, elektroenerģijas tirgus uzbūvi, elektroapgādes drošību un Eiropas Enerģētikas savienības pārvaldības noteikumus. Papildus EK piedāvā jaunu kārtību ekodizaina jomā, kā arī stratēģiju plūstošai un automatizētai mobilitātei.
Pakete arī paredz darbības, kas paātrinās inovācijas tempus tīrās enerģijas jomā un Eiropas ēku fonda renovēšanu. Tā ietver pasākumus, kuru mērķis ir sekmēt publiskās un privātās investīcijas, veicināt ES rūpniecisko konkurētspēju un mīkstināt ietekmi, kādu uz sabiedrību atstās pāreja uz tīru enerģiju. Aplūkotas arī iespējas, kā ES varētu uzturēt līderību enerģijas tehnoloģiju un pakalpojumu jomā, lai palīdzētu trešajām valstīm sasniegt to rīcībpolitiku mērķus.