Stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai sāks darboties tikai no aprīļa

© Kaspars Krafts/ F64 photo Agency

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka iepriekš atbalstītās stingrākas prasības bezdarbnieka pabalsta saņemšanai sāks darboties tikai no aprīļa, aģentūru LETA informēja komisijas deputāts Andrejs Klementjevs (S).

Saeimā 23.novembrī pieņēma grozījumus likumā "Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam", kas pagarinās periodu, kurā jābūt veiktām sociālajām iemaksām, lai iegūtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu. Bija paredzēts, ka stingrākās prasības par pagarināto periodu būs spēkā tiem bezdarbniekiem, kas bezdarbnieka statusu būs ieguvuši no 1.janvāra.

Taču Sociālo lietu komisija šodien, ņemot vērā Valsts prezidenta kancelejas sniegto informāciju, Saeimas Juridiskā biroja un "Saskaņas" iebildumus, atbalstīja likumprojektu, kas paredz, ka stingrākas prasības būs spēkā tiem bezdarbniekiem, kas statusu iegūs no 2017.gada 1.aprīļa, norādīja Klementjevs.

Politiķis skaidroja, ka pēc grozījumu pieņemšanas "Saskaņa" ar protestu vērsās pie Valsts prezidenta kancelejas, jo likumprojektā nebija paredzēts pārejas periods un tika saskatīti riski neievērot tiesisko paļāvību.

Pēc tam prezidenta kancelejas pārstāvji norādījuši uz nepieciešamo izmaiņu veikšanu, lai izvairītos no tiesvedības riskiem Satversmes tiesā (ST) par tiesiskās paļāvības principa ievērošanu, norādīja deputāts. Klementjevs skaidroja, ka ST jau trīs lietās ir lēmusi, ka likumdošanā nav ievērota nepieciešamība nodrošināt atbilstošu sociālās aizsardzības sistēmu.

Likumā paredzēts noteikt pārejas posmu, ka izmaiņas neattieksies uz tiem bezdarbniekiem, kas šo statusu būs ieguvuši līdz 2017.gada 31.martam.

Par Sociālo lietu komisijas atbalstīto likumprojektu vēl būs jālemj Saeimai. Komisija lūgs likumprojektu iekļaut izskatīšanai 1.decembra parlamenta sēdē, un galīgajā lasījumā to plānots skatīt 8.decembrī.

Kā ziņots, 23.novembrī pieņemtie grozījumi nepieciešami, lai cīnītos ar negodprātīgiem sezonālajiem darba devējiem.

Līdz šim tiesības uz bezdarbnieka pabalstu bija bezdarbniekam, kuram apdrošināšanas stāžs ir ne mazāks par vienu gadu, ja par viņu iemaksas bezdarba gadījumam veiktas vai bija jāveic ne mazāk par deviņiem mēnešiem pēdējo 12 mēnešu periodā pirms bezdarbnieka statusa iegūšanas dienas.

Tomēr likuma grozījumi, kas stāsies spēka no nākamā gada, paredz, ka bezdarbnieka pabalsta tiesību iegūšanai sociālās apdrošināšanas iemaksas būs jāveic ilgāku laiku, proti, 12 mēnešus 16 mēnešu laikā.

Labklājības ministrijā (LM) uzsver, ka tādējādi tiktu nodrošināts, ka sezonālo darbu veicēji sociālās apdrošināšanas iemaksas veic vismaz divu sezonu laikā, un līdz ar to daļa izmaksu tiek pārnestas atpakaļ uz darba devēju, pārtraucot praksi izmantot bezdarbnieka pabalsta sistēmu kā pagaidu finansējuma avotu darbinieku noturēšanai uz nākamo sezonu.

Pēc Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, bezdarbnieka pabalsta saņēmēju skaits mēnesī kopš 2012.gada pakāpeniski pieaug. Tā kā pieaug gan bezdarbnieka pabalstu saņēmēju skaits, gan pabalsta vidējais apmērs, katru gadu aizvien lielāki izdevumi tiek virzīti šo pabalstu izmaksai, skaidro LM.

Tas parāda, ka sezonas darbinieku darba devēji savu uzņēmējdarbības modeli veido, apzinoties, ka, sezonas laikā veicot apdrošināšanas iemaksas deviņus mēnešus, atlikušo laiku persona varēs izmantot līdzekļus no sociālās apdrošināšanas sistēmas, kas nav paredzēta, lai risinātu sezonālās nodarbinātības jautājumus, iepriekš pauda LM.