Latvijā šogad trešajā ceturksnī mēneša vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa bija 847 eiro, kas ir par 2,2% jeb 18 eiro vairāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Tostarp privātajā sektorā algas augušas par 2,3%, savukārt sabiedriskajā sektorā - par 1,9%. Šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto darba samaksa Latvijā privātajā sektorā bija 828 eiro, bet sabiedriskajā sektorā - 885 eiro.
Vienlaikus vispārējās valdības sektorā, kurā ietilpst valsts un pašvaldību iestādes, Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētas un finansētas kapitālsabiedrības, vidējā bruto darba samaksa 2016.gada trešajā ceturksnī bija 840 eiro, kas ir pieaugums par 2,9% salīdzinājumā ar 2015.gada trešo ceturksni.
2016.gada trešajā ceturksnī vidējā neto darba samaksa Latvijā bija 622 eiro, salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni uzrādot pieaugumu par 1,7%. Savukārt reālā neto darba samaksa, ņemot vērā patēriņa cenu kāpumu par 0,2%, pieauga par 1,5%.
Pēc statistikas pārvaldes datiem, trešajā ceturksnī lielākā vidējā alga bija finanšu un apdrošināšanas darbību, informācijas un komunikācijas pakalpojumu un enerģētikas nozarē. Savukārt zemākā vidējā alga bija izmitināšanas un ēdināšanas, citu pakalpojumu, kā arī izglītības nozarē.
Šogad trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2015.gada trešo ceturksni mēneša vidējā bruto darba samaksa pieauga visās jomās, izņemot profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu nozari, kurā gada laikā tā saruka par 2,2%, nekustamo īpašumu nozari, kurā kritums bija par 1,7%, transporta un uzglabāšanas nozari, kurā darba samaksa samazinājās par 1,5% un citu pakalpojumu jomu - par 1,2%. Citu pakalpojumu nozare ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un mājsaimniecības piederumu remontu, ķīmisko tīrītavu, frizieru, skaistumkopšanas, apbedīšanas un citu pakalpojumu nozares.
Tāpat vidējā alga nedaudz samazinājās enerģētikā - par 0,1%.
"Profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu, transporta un uzglabāšanas un enerģētikas nozarē vidējā atalgojuma kritumu ietekmēja neregulāro prēmiju un piemaksu samazinājums, kā arī darbinieku skaita pieaugums, kas bija straujāks nekā darba samaksas fonda kāpums. Pārējās minētajās nozarēs samazinājās gan regulārā darba samaksa, gan neregulārās piemaksas, savukārt darbinieku skaits pieauga," atzīmēja statistikas pārvaldē.
Nozarēs, kurās gada laikā algas augušas, straujāks algu kāpums bija izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu nozarē (par 5,5%), finanšu un apdrošināšanas darbībās (par 5%), lauksaimniecības nozarē (par 4,7%).