Ministrija: Valsts nevar piešķirt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" garantiju kredītam

© Ilustratīva bilde

Valsts nevar piešķirt AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai, taču Finanšu ministrija (FM) vēl tiksies ar uzņēmuma pārstāvjiem, lai pārrunātu situāciju.

FM pārstāvis Aleksis Jarockis aģentūrai LETA stāstīja, ka šā gada 24.oktobrī un 2.novembrī ministrijā ir saņemts "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" iesniegums par atbalstu sniegšanu valsts garantijas veidā.

Tomēr Jarockis norādīja, ka Likums par budžetu un finanšu vadību neparedz iespēju privātajiem komersantiem, kāds ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca", saņemt valsts galvojumu.

Tajā pašā laikā FM pārstāvis informēja, ka šā gada decembra sākumā tiek plānota FM un "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu minēto jautājumu.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" lūdz piešķirt valdības garantijas bankas kredīta nodrošināšanai. Uzņēmuma pārstāvji iepriekš vēstīja, ka vienošanās ar "Swedbank" attiecībā uz kredītlīgumiem, kuru darbības termiņš beidzas šogad, un iespējamo saistību nepildīšanu (defoltu) pret banku nav panākta. Bankas atteikums saistīts ar rūpnīcas finanšu situāciju un bankas pārliecības par pasūtījumu apjoma palielināšanos trūkumu.

"Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" skaidro, ka sarežģītā politiskā situācija attiecībās starp Krieviju un Eiropas Savienību novedusi pie Krievijas tirgus pasūtījumu apjoma krasas samazināšanās.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) jau iepriekš pauda, ka, lai lemtu par palīdzību uzņēmumam, ir nepieciešams no tā saņemt turpmākās darbības plānu. Līdz ar to vēl esot pāragri runāt par kāda galvojuma izsniegšanu.

Tikmēr finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) bija skeptiska par iespēju piešķirt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" valsts garantiju. Ministre aģentūrai LETA atzina, ka uzņēmumam ir tiesības prasīt valsts atbalstu, bet, pirms domāt par tāda piešķiršanu, valstij ir jāizvērtē iespējamās atbalsta iespējas.

Ekonomika

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādājis ar 48,503 miljonu eiro zaudējumiem pretstatā peļņai attiecīgajā periodā gadu iepriekš, "airBaltic" investoru zvanā sacīja "airBaltic" prezidents un izpilddirektors Martins Gauss. Tai pašā laikā plānotās likuma izmaiņas paredz, ka viņš pretstatā daudziem citiem valsts uzņēmumu valdēs un padomēs strādājošajiem varēs pretendēt uz algas pielikumu.

Svarīgākais