Endziņš: Nākamā gada budžets nenodrošinās plānoto ekonomikas pieaugumu

Nākamā gada budžets nenodrošinās plānoto ekonomikas pieaugumu 3,5% apmērā, aģentūrai LETA atzina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Par Saeimā šorīt pieņemto nākamā gada budžetu un to pavadošo likumprojektu paketi Endziņš nav sajūsmā, tomēr ne viss esot tik slikti.

"Runājot par detaļām, negatīvi vērtējams, ka budžetā paredzētie tēriņi ir lielāki nekā treknajos gados. Kopumā izdevumu daļas pieaugums ir lielākais pēdējo desmit gadu laikā. Zinot, ka valsts ārējais parāds ir gana liels un tērējam milzīgas summas parāda apkalpošanai, ilgtermiņā tēriņus vajadzētu skatīt piesardzīgāk," sacīja LTRK valdes priekšsēdētājs.

Viņš uzsvēra, ka budžetu pavadošajos likumprojektos ir virkne negatīvu lietu, piemēram, samazināta iespēja pārcelt iepriekšējā gada zaudējumus, minimālās algas palielinājums u.c. Tāpat šī valdība nav atrisinājusi jautājumus, kas saistīti ar iepriekšējās valdības "mantojumu", proti, solidaritātes nodokļa pārskatīšanu un minimālo sociālo valsts apdrošināšanu.

"Ir skaidrs, ka ar solidaritātes nodokli uzņēmēji būs motivēti strādāt citās valstīs, kā arī Latvija nespēs piesaistīt tādus uzņēmumus, kas spēj maksāt lielas algas. It kā valdība ir solījusi par šo jautājumu lemt līdz nākamā gada aprīlim. Savukārt minimālās sociālās iemaksas nākamgad radīs būtiskas problēmas mazajam biznesam un ne tikai. Rezultātā tie, kam vienīgais darbs ir uz nepilnu laiku, kuri uz īsu brīdi piestrādā kaut kur, tiks atlaisti vai saņems algu "aploksnē". Darba devējiem zudīs ekonomiskais pamatojums nodarbināt šos cilvēkus. Finanšu ministrijas darba grupa līdz šā gada beigām meklē risinājumus šai problēmai, bet vēl nav zināms, kā tas beigsies," teica Endziņš.

Tāpat negatīvi viņš vērtēja faktu, ka atsevišķās pozīcijās kāps akcīzes nodoklis, dabas resursu nodoklis utt.

Savukārt nesaprotams un nepareizs LTRK vadītājam šķiet budžeta paketē iekļautais priekšlikums attiecībā uz mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātājiem, nosakot, ka MUN no 2019.gada vairs nepastāvēs. "Tā ir taktiska kļūda, jo šis jautājums pēc būtības neietekmē budžetu, bet rada situāciju, kad aptuveni 50 000 MUN maksātāju ir neziņā par savu nākotni. MUN maksātāji zina, ka viņi nākotnē vairs nevarēs strādāt tā kā līdz šim, tajā pašā laikā MUN maksātāji nezina, kā viņi varēs turpināt strādāt. Viss ir izdarīts ačgārni, jo vietā netiek piedāvāts jauns regulējums. Daudzās pozīcijās var novērot, ka, konstatējot problēmas, tās netiek risinātas mērķtiecīgi," uzsvēra uzņēmēju organizācijas pārstāvis.

Tiesa, ne viss budžetā ir vērtējams negatīvi. Endziņš atzīst, ka budžetu pavadošajos likumprojektos ir iestrādātas atsevišķas labas lietas, piemēram, paplašināta reversā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksāšanas kārtība. "Šis virziens ir jāturpina, jo tā plašāka piemērošana kalpos kā līdzeklis pret PVN izkrāpšanu," piebilda Endziņš. Tāpat viņu priecē fakts, ka panākta vienošanās par ēdināšanas koplīgumu neaplikšanu ar sociālo nodokli.

Savelkot kopā pozitīvo un negatīvo, LTRK valdes priekšsēdētājs uzskata, ka nākamā gada budžets uzņēmējdarbības vidi ietekmēs negatīvi. "Ceru, ka kļūdos, bet es neticu, ka nākamgad gaidāms plānotais ekonomikas pieaugums 3,5% apjomā. Tiesa, cerību izaugsmei dod fakts, ka nākamgad lielākā apmērā parādīsies Eiropas Savienības finansējums, un tas būs vienīgais stimuls, kas dos papildu iekšzemes kopprodukta pieaugumu un attīstību. Bet viss pārējais neļauj domāt, ka tiks stimulēta ekonomika," pauda Endziņš.

Viņš ir pārliecināts, ka MUN likvidēšana, solidaritātes nodoklis u.c. priekšlikumi nestimulēs ekonomiku. Pat reversais PVN nestimulēs ekonomiku, bet samazinās PVN izzagšanu. Arī ēdināšanas līgumu neaplikšana ar nodokli nestimulēs ekonomiku, bet gan legalizēs līdz šim nelegālas darbības.

"Man nenāk prātā neviens priekšlikums budžeta pakā, kas stimulēs ekonomiku," secina LTRK valdes priekšsēdētājs.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā astoņi miljardi eiro, savukārt izdevumi - apmēram 8,4 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par aptuveni 664 miljoniem eiro lielāki, bet valsts budžeta izdevumi paredzēti par vairāk nekā 680 miljoniem eiro lielāki nekā šogad.