Banku analītiķi vērtē nākamā gada budžetu

Saeimas apstiprinātais nākamā gada valsts budžets nav slikts, bet daudzi svarīgi lēmumi joprojām nav pieņemti, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi, komentējot Saeimas apstiprināto 2017.gada valsts budžetu.

"Swedbank" galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks aģentūrai LETA sacīja, ka Saeimā pieņemtais 2017.gada budžets ir piesardzīgas dabas budžets, proti, nevis piesardzīgs budžets, bet piesardzīgas dabas budžets ar centieniem šo to pakāpeniski virzīt uz priekšu, bet bez krasas laivas šūpošanas.

"Budžets nav slikts, bet daudzi svarīgi lēmumi joprojām nav pieņemti, un tas nozīmē, ka izaugsme joprojām būs diezgan lēna. Ņemot vērā, ka nodokļu politikas tālākā virzība vēl nav izdiskutēta, zināma vilcināšanās ar nodokļu politiku pašlaik varbūt ir pat labākais risinājums. Nodokļu politikā šoreiz ir iztikts bez krasas un nepārdomātas atsevišķu nodokļu raustīšanas. Tā ir laba pārmaiņa, salīdzinot ar iepriekšējiem budžetiem. Šogad beidzot ir ieviesta fiskālā nodrošinājuma rezerve - tas ļaus kaut vai nedaudz uzkrāt līdzekļus nepatīkamiem gadījumiem. Ir nosprausts gala termiņš mikrouzņēmuma režīmam - pašreiz esošais modelis nav adekvāts un tas bija jāatceļ," klāstīja Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka ir arī ne tik labas lietas. Tostarp nodokļu ieņēmumi tiek plānoti pieaugam par aptuveni 7%, kamēr ekonomikas izaugsme (nominālais iekšzemes kopprodukts (IKP)), visticamāk, būs mazāks par 5%.

"Tas nozīmē, ka budžeta ieņēmumu puses izpilde būs ļoti atkarīga no Valsts ieņēmumu dienesta (VID) spējas turpināt uzlabot iekasēšanu. Līdz šim VID spēja iekasēt plānoto apmēru pat ar krietni lēnāku ekonomikas izaugsmi, nekā plānots, ir bijusi apbrīnojama un, ja tas turpināsies, tad budžetā problēmu nebūs. Bet tas būs ļoti atkarīgs no spējas mazināt ēnu ekonomiku, un tur ar VID aktivitātēm vien nepietiek," pauda Kazāks.

Tāpat viņš pauda viedokli, ka vidēja termiņa plāni ir diezgan optimistiski, jo īpaši 2019.gada budžeta deficīts. "Ņemot vērā populisma arvien plašāku popularitāti visā pasaulē, ir maz ticams, ka Latvija no tā spēs izvairīties. Tērēsim vairāk, un budžeta deficīti būs lielāki," teica Kazāks.

Viņš arī piebilda, ka ir virkne lietu, kur joprojām nav zināms risinājums un, izmantojot angļu sakāmvārdu, bundžu vienkārši turpina spert uz priekšu, piemēram, mikrouzņēmuma nodokļu režīma beigu datums ir zināms, bet nav zināms, kas nāks tā vietā.

"Pašlaik valdība ar budžetu ir rīkojusies diezgan mierīgi, bet īstais pārbaudījums valdībai būs nākamā gada sākumā. Pirmkārt, nodokļu politikas diskusija parādīs, kurā virzienā politiķi ies un ko būs ar mieru darīt, lai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, atbalstītu izaugsmi, iedzīvotāju ienākumus un mazinātu ēnu ekonomiku. Tur var sanākt dažādas "brīnumu lietas", jo īpaši tāpēc, ka tas būs pašvaldību vēlēšanu laikā. Otrkārt, budžetā joprojām galvenā ir diskusija par to, kam cik naudas trūkst, nevis par to, kas un cik efektīvi naudu tērē. Tas ir gan par skolu tīku optimizāciju un no tās iegūstamajiem brīvajiem finanšu resursiem, gan par veselības sistēmas efektivitāti. Visiem un visam naudas nepietiks nekad, tāpēc beidzot nopietni būtu jāatver kārtis un jāskatās, kā var uzlabot budžeta tēriņu efektivitāti arī "svētajās govīs", tas ir, veselības aprūpē un izglītībā," uzsvēra Kazāks.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, lai arī nākamgad ekonomikas izaugsme sola paātrinājumu, plānotās ieņēmumu pieauguma prognozes ir ļoti ambiciozas. Līdz ar to viens no primārajiem mērķiem saistībā ar budžetu būs veiksmīgs VID darbs un ēnu ekonomikas tālāka iegrožošana, kā arī Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamības nodrošināšana. "Tādēļ labi, ka ir atstāta neliela fiskālā rezerve," viņš piebilda.

Tāpat Gašpuitis norādīja, ka lielākais pieaugums ir aizsardzībai, kas šobrīd ir viena no galvenajām prioritātēm un neļauj straujāk kāpināt izdevumus citām sfērām. Tomēr atbalsts ticis arī veselībai, sociālajai jomai un demogrāfijas veicināšanai.

"Lielākos jautājumus rada sociālo iemaksu izmaiņas. Mērķis ir cēls, un noteikti, ka jautājums par sociālo nodrošinājumu ir jārisina, jo tā ir bumba ar laika degli. Ļoti svarīgi būs sekot situācijai, lai plānotās izmaiņas neiedragā tendences darba tirgū. Pozitīvi jāvērtē atbalsts jauno uzņēmumu dibināšanai. Tajā pašā laikā jādomā arī par esošo attīstības iespējām, un nākamgad būtu jāizšķiras ieviest nodokli par reinvestētās peļņas neaplikšanu ar nodokli. Un tas ir tikai viens no jautājumiem, kas jārisina, jo problēma ar augstajiem darbaspēka nodokļiem saglabājas, tāpat kā jautājumi par plānotājām, vēlamajām izmaiņām nodokļu sistēmā kopumā," pauda Gašpuitis.

Viņš arī atzīmēja, ka joprojām ir jautājumi par budžeta līdzekļu caurskatāmu izlietošanu un plānošanas efektivitāti, kā arī tas, ka gribētos redzēt nedaudz raitāku iesākto reformu īstenošanu, piemēram, izglītības, veselības jomās, kā arī lielāku virzību uz digitālo sistēmu risinājumiem, kas palielinātu budžeta izlietojuma izsekojamību.

Savukārt "DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA sacīja - kā jau tas Latvijā ir ierasts, ir ļoti emocionālas diskusijas par detaļām, nespējot aptvert kopainu.

"Galvenā ziņa nākamā gada budžetā ir spēcīgs fiskālais stimuls. To nevar redzēt, skatoties uz budžeta kopējo bilanci, kas gandrīz nemainīsies. Taču ir jāņem vērā tas, ka daļa no ienākumiem Latvijas valsts budžetā ir ārvalstu finanšu palīdzība jeb slavenie ES fondi. Tāpēc fiskālās politikas ietekme uz budžetu ir redzama, skatoties, kā mainījusies starpība starp budžeta ieņēmumiem, kas iegūti Latvijā (nodokļi, valsts uzņēmumu dividendes u.c.) un kopējiem izdevumiem," teica Strautiņš.

Viņš piebilda, ka 2016.gada desmit mēnešos iekšzemē gūtie ienākumi ir auguši par 6,5%, bet kopējie izdevumi tikai par 0,5%. Absolūtajos skaitļos šī bilance ir mainījusies par 383,9 miljoniem eiro jeb gandrīz 2% no IKP šajā periodā. "Tas ir bijis pamatīgs negatīvs fiskāls šoks - galvenais iemesls tam, ka izaugsme šogad ir bijusi lēnāka," sacīja Strautiņš.

Tāpat Strautiņš norādīja, ka viss pārējais uz šī fona ir detaļas, kaut arī nozīmīgas.

Viņš arī atzīmēja, ka liels tracis ir bijis ar termiņa noteikšanu mikrouzņēmumu nodokļa darbībai un pienākumu maksāt kaut vai minimālajai algai atbilstošu valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI), kas stipri ierobežos nodokļu optimizācijas iespējas šajā režīmā. Ļoti iespējams, ka daļa no šajā režīmā strādājošajiem pilnībā pāries pelēkajā ekonomikā, taču, ievērojot, ka 80% režīma izmantotāju darbojas Rīgā, nav gaidāms nozīmīgs bezdarba pieaugums, un kopējā fiskālā ietekme varētu būt pozitīva, kaut to neiespējami šobrīd novērtēt.

"Šis solis noteikti var radīt lokālas negatīvas sekas, taču jāredz arī kopējā aina - mikrouzņēmumu nodokļa saglabāšana tālākā nākotnē būtu absolūti nepieņemama ne no taisnīguma, ne nodokļu sistēmas efektivitātes viedokļa. Nevar sadalīt sabiedrību divās daļās ar tik krasi atšķirīgiem nodokļu maksāšanas režīmiem. Ir cilvēki, kuru saimnieciskās darbības veids dod plašas iespējas izmantot šo režīmu, piemēram, komercpakalpojumu nozarē viņu īpatsvars ir ļoti liels. Tajā pašā laikā ir daudzi, kuri ir "nolemti" strādāt lielās organizācijās - lielākā daļa medicīnas, izglītības darbinieku, tāpat rūpniecībā un enerģētikā strādājošie. (..) Tagad redzam tieši to, ko var gaidīt jebkurā situācijā, kad daļai sabiedrības nosaka priviliģētu nodokļu režīmu, subsīdijas, kvotas, tarifus un pēc tam to atņem. Atliek nepiekāpties, un pēc kāda laika iestāsies miers. Jebkuri speciāli nodokļu režīmi, kas novērš uzmanību no ražīguma celšanas, ieinteresējot uzņēmējus tērēt laiku, piemērot uzņēmējdarbības formu šo režīmu izmantošanai, arī kaitē ekonomikas izaugsmei," sacīja Strautiņš.

Tāpat viņš pauda, ka tā saucamās deputātu kvotas nav laba prakse. "Ja man būtu jāizvēlas, kur šo naudu novirzīt, es izvēlētos aizsardzību - 2% no IKP šim mērķim mums vajadzēja sasniegt jau nākamgad," uzsvēra Strautiņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Saeima šonakt pēc aptuveni 20 stundas ilgas sēdes pieņēma nākamā gada valsts budžetu, kurā plānotie ieņēmumi ir lielāki nekā astoņi miljardi eiro, savukārt izdevumi - apmēram 8,4 miljardi eiro. Salīdzinot ar 2016.gada budžetu, nākamgad plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par aptuveni 664 miljoniem eiro lielāki, bet valsts budžeta izdevumi paredzēti par vairāk nekā 680 miljoniem eiro lielāki nekā šogad.