PVD nav saņēmis Krievijas dienesta ziņojumu par pārbaudēm Latvijas zivrūpniecības uzņēmumos

© Ģirts Ozoliņš, F64 Photo Agency

Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) līdz šim nav saņēmis oficiālu informāciju no Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta "Rosseļhoznadzor" par pārbaužu rezultātiem Latvijas zivrūpniecības uzņēmumos, aģentūrai LETA sacīja PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.

"PVD oficiālu informāciju no Krievijas uzraudzības dienesta par pārbaužu rezultātiem un iespējamajām turpmākajām darbībām saņēmis nav," teica Meistere.

Arī Latvijas Zivrūpnieku savienības prezidents Didzis Šmits aģentūrai LETA teica, ka pašlaik nevar komentēt "Rosseļhoznadzor" pārstāvju publiskajā telpā pausto par iespējamu Latvijas zivju produkcijas eksporta atsākšanu uz Krieviju. Pagaidām nav zināms, kādi uzņēmumi varēs atsākt eksportu uz Krieviju un uz kurām produktu grupām eksporta atļauja attieksies. Viņš solīja sniegt komentāru par attiecīgo jautājumu šīs dienas laikā, kad varētu būt pieejama kāda precīzāka informācija.

Vienlaikus Šmits norādīja - ja būs iespēja atsākt eksportu uz Krieviju, Latvijas zivrūpnieki to viennozīmīgi izmantos. "Jebkurš tirgus, uz kuru mēs varam eksportēt, ir labs. Protams, ja Krievijas tirgus būs vaļā, tas viennozīmīgi ir labi. Skaidrs, ka sasniegt kādreizējos [produkcijas realizācijas] apmērus Krievijā neizdosies - katrā ziņā tas nav īstermiņa jautājums. Bet, protams, ja tirgus ir atvērts, tas ir milzīgs pozitīvs notikums mūsu nozarei," teica Šmits.

Jau ziņots, ka saskaņā ar Krievijas federālā veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta "Rosseļhoznadzor" oficiālā pārstāvja Alekseja Aļeksejenko pausto pēc jaunā gada Krievijas tirgū varētu atgriezties šprotes un cita zivju produkcija no Latvijas un Igaunijas.

"Šobrīd mūsu speciālisti izpēta Baltijas uzņēmumu inspekciju rezultātus, mēs redzam, ka tajos zivju kūpināšanas tehnoloģija ir kļuvusi saudzējošāka," 18.novembrī Sočos notiekošā Vispasaules graudu foruma kuluāros aģentūrai "Interfax" pastāstīja Aļeksejenko. Pēc viņa teiktā, ekspertiem būs vajadzīgas vēl vairākas nedēļas, iekams pārbaudes noslēgsies, un, visticamāk, pēc jaunā gada Baltijas valstu produkcija varēs atgriezties Krievijas veikalu plauktos.

Iepriekš jau vēstīts, ka "Rosseļhoznadzor" nedēļu ilgā inspekcija Latvijas uzņēmumos noslēdzās 1.jūlijā un tās laikā divas inspektoru grupas pārbaudīja dzīvnieku barības ražošanas un zivju pārstrādes uzņēmumus, kuriem ir attiecīgais tirdzniecības sertifikāts ar Krieviju. Tika pārbaudīta paškontroles sistēma un laboratoriskie izmeklējumi, atbilstība higiēnas prasībām, iespējamie piesārņojuma riski, kā arī citi aspekti.

Krievija 2015.gada jūnijā noteica ierobežojumus visas Latvijā ražotās zivju produkcijas ievešanai, skaidrojot šo lēmumu ar pārkāpumiem, kas konstatēti Krievijas pārtikas uzraudzības inspekciju laikā Latvijas zivju pārstrādes uzņēmumos.

Ekonomika

Turpinot darbību dažādos biznesa virzienos un tehnoloģiju inovācijās, kā arī saglabājot daudznozaru uzņēmuma asi un apgūstot eksporta tirgu, Latvijas vadošais telekomunikāciju un tehnoloģiju uzņēmums LMT ar esošo klientu portfeli jau tuvākajos 6 - 7 gados varētu sasniegt 500 miljonu eiro lielu apgrozījumu. Tas būtu 60% pieaugums, salīdzinot ar 2023.gadu. Tiesa, šāda plāna īstenošana būs atkarīga no uzņēmuma nākotnes izaugsmes turpmākā scenārija, īpašnieku ambīcijām un iespējas eksportēt, informē LMT.