LDz koncernam 9 mēnešos stabili finanšu rādītāji

© F64

Kaut arī 2016.gada sākums transporta un loģistikas nozarei bija sarežģīts, pateicoties aktīvam darbam nozares stabilizēšanā, kā arī īstenojot ievērojamu līdzekļu ekonomiju, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz), kā arī uzņēmuma meitas sabiedrībām šī gada deviņos mēnešos izdevies nodrošināt finanšu stabilitāti un peļņu.

Šī gada pirmajā pusē pieredzētā kravu apgrozījumu krituma ietekmē VAS “Latvijas dzelzceļš” neto apgrozījums 2016.gada deviņos mēnešos ir 139,7 miljoni eiro, kas ir par 15,6% mazāk nekā iepriekšējā gada šajā periodā, jo LDz kā publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja galvenais ieņēmumu avots ir pārvadātāju maksa par infrastruktūras izmantošanu (68,4% no neto apgrozījuma).

Uzņēmuma peļņa pēc nodokļiem ir 1,58 miljoni eiro (gadu iepriekš šajā periodā 9,8 miljoni eiro). Peļņas samazinājums skaidrojams mazāku pārvadājumu apjomu un infrastruktūras pārvaldītāja fiksēto izmaksu īpatsvaru, kurš nesamazinās proporcionāli kravu pārvadājumiem.

LDz ir panācis līdzekļu ekonomiju, tostarp samazinot administrācijas izmaksas par 16,7% salīdzinot ar 2015.gada deviņu mēnešu periodu. Iepirkumu biroja sekmīgas darbības rezultātā panākta arī koncerna budžeta līdzekļu ekonomija vairāk nekā 5,5 miljonu eiro apmērā, salīdzinot ar plānoto.

Būtiski, ka šī gada deviņos mēnešos kravu pārvadājumos vilcienkilometru skaits, kas raksturo infrastruktūras noslodzi, samazinājies par 21,5%, bet pasažieru pārvadājumos - par 1,7%. Jāatzīmē, ka kopš augusta kravu pārvadājumu apjomam ir pozitīva dinamika, kas turpinājusies arī oktobrī un novembrī. Piemēram, oktobrī publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras izmantošana, salīdzinot ar septembri, palielinājās par 8,7%.

Ekonomika

Kopējais valsts parāds jau tagad ir lielāks par Latvijas gada budžetu, bet, lai finansētu visus nākamajā gadā ieplānoties tēriņus, tas pieaugs vēl par aptuveni pusotru miljardu eiro, vēsta LTV raidījums “de facto”. Parāda apmērs gan nebūtu nekas ārkārtējs, īpaši salīdzinoties ar citām valstīm. Taču pesimistiskās ekonomikas prognozes, lielais budžeta deficīts un kredītreitingu aģentūru lielāka skepse par Latvijas situāciju uz parāda audzēšanu liek raudzīties ar lielāku piesardzību.

Svarīgākais