Pilnveidojot sadarbību un atvieglojot dokumentu apriti, dzelzceļa maršruts no Ķīnas būs pievilcīgāks

© Publicitātes foto

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības formāta “16+1” ietvaros rīkotajā trešo valstu apaļā galda diskusijā par konteinerkravu pārvadājumu attīstību no Ķīnas, dalībnieki uzsvēra nepieciešamību pilnveidot sadarbību ar muitas iestādēm, ieviešot elektronisko dokumentu apriti, kā arī pilnveidot tarifu politiku, kas ļautu labāk konkurēt ar jūras pārvadājumiem.

Lai sekmīgāk attīstītu sadarbību ar partneriem, kuri iesaistīti kravu pārvadājumu organizēšanā no Ķīnas, taču neietilpst “16+1” sadarbības valstu formātā, “Latvijas dzelzceļš” (LDz) Rīgā notiekošā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu un Ķīnas sadarbības biznesa foruma ietvaros rīkoja Apaļā galda diskusiju, kurā piedalījās esošie un potenciālie LDz sadarbības partneri pārvadājumu organizēšanā no Ķīnas.

Diskusijas dalībnieki uzsvēra, ka sekmīgai dzelzceļa kravu pārvadājumu maršrutu attīstībai no Ķīnas sadarbībā ar visu iesaistīto valstu muitas iestādēm nepieciešams ieviest elektronisko dokumentu apriti, kas vienkāršotu pārvadājumu procesu. Tāpat nepieciešams kopīgi izstrādāt izdevīgu tarifu politiku.

LDz prezidents Edvīns Bērziņš norādīja: “Šodien būtiskākais jautājums ir nevis - vai ir iespējams, bet kā labāk attīstīt dzelzceļa pārvadājumus maršrutā Ķīna-Latvija.” LDz prezidents norādīja, ka pastāv ievērojams potenciāls elektroniskā veidā iegādāto preču piegādei no Ķīnas, kas būtu lētāka alternatīva aviopārvadājumiem.

Baltkrievijas un Ķīnas projektā “Lielais akmens” iesaistītā uzņēmuma “China Merchants China-Belarus Commerce&Logistics Corporation” vadītājs Žangs Jī (Zhang Yi) piekrita viedoklim, ka dzelzceļa pārvadājumos no Ķīnas ļoti nozīmīgas ir pārvadājumu izmaksas. Savukārt AS “TransContainer” loģistikas direktors Jurijs Sukmanovs uzsvēra nepieciešamību attīstīt jaunāko tehnoloģiju ieviešanu kravu atrašanās noteikšanai: “Es šobrīd varu savā telefonā izsekot, kur atrodas mūsu uzņēmuma kravas 1520 mm sliežu platuma dzelzceļos, un šis ir virziens, kurš mums būtu jāattīsta.”

“Ir jāstrādā pie tranzīta laika samazināšanas un cenu politikas, kas dotu iespēju piesaistīt papildus apjomus”, piebilda J.Sukmanovs.

Savukārt uzņēmuma United Transport & Logistics (OTLK) prezidents Aleksejs Groms uzsvēra, ka ikviens jauns vilciens ir pierādījums Eiropas un Ķīnas kolēģiem, ka dzelzceļš ir lieliska alternatīva Suecas kanālam. Dzelzceļa transports ir viens no drošākajiem transporta veidiem Eirāzijas telpā, tāpēc nepieciešams vienkāršot procedūras un kopīgi samazināt tarifus. “Mums jāstrādā, lai visas dzelzceļa transporta priekšrocības popularizētu Eiropas kolēģiem,” uzsvēra A.Groms.

Ekonomika

Latvijā par 4% pieauguši izdevumi sociālajai aizsardzībai, 2023. gadā jau sasniedzot septiņus miljardus eiro. Tajā pašā laikā lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju nevar atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) provizoriskie dati.

Svarīgākais