Pauž satraukumu par izmaiņām sociālajās iemaksās no minimālās algas apmēra

Grozījumi likumā paredz, ka no nākamā gada darba devējiem būs pienākums gadījumos, kad darbinieku aprēķinātais obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu objekts ir mazāks par 75% no minimālās mēneša darba algas, no saviem līdzekļiem iemaksāt starpību līdz minimālajam iemaksu objektam. Savukārt no 2018.gada minimālais obligāto iemaksu objekts atbildīs minimālajai mēneša darba algai.

NVO pārstāvji šodien norādīja, ka par šiem grozījumiem tā arī nav notikušas atbilstošas diskusijas ar iesaistītajām pusēm un sabiedrību. Kā skaidroja Latvijas Pilsoniskās alianses direktora pienākumu izpildītāja Kristīne Zonberga, NVO sektorā cilvēki bieži vien ir nodarbināti konkrētos projektos, kur ir noteiktas konkrētas slodzes. Savukārt šādas papildu izmaksas nav iekļautas pašā projekta finansējumā, kā arī izmaksas par papildu sociālā nodokļa maksāšanu nevar segt no biedru naudām. Līdz ar to apdraudēts tiek arī NVO sektors, norādīja Zonberga.

Savukārt kā sacīja Latvijas Biznesa savienības valdes priekšsēdētājs Eduards Filippovs, par grozījumiem bijis zināms jau pērn, tomēr organizācijas vēl cerējušas, ka "iestāsies reālais saprāts" un sāksies diskusijas par konkrēto normu. Tāpat liela daļa mikrouzņēmumu tikai šobrīd sāk gūt peļņu, kuru šādi grozījumi "apēdīs" vai arī radīs zaudējumus.

Filippovs sacīja, ka ar šādiem grozījumiem tiek aizskartas cilvēku tiesības strādāt tik, cik pats cilvēks vēlas. Tāpat šādi cilvēki, kuri strādā nepilnu darba laiku, kļūs nepievilcīgi darba devējiem, jo būs pārlieku dārgi, piebilda savienības vadītājs.

Jautājumā par cilvēktiesību pārkāpšanu piekrita arī Latvijas Samariešu apvienības direktors Andris Bērziņš, papildus norādot, ka šāda norma ir pretrunā ar valsts uzstādījumu attīstīt sociālo uzņēmējdarbību. Labklājības ministrija līdz šim ir runājusi par, piemēram, cilvēku ar invaliditāti integrēšanu darba tirgū, ļaujot viņiem strādāt kaut dažas stundas dienā. Tomēr minētie grozījumi likumā šiem cilvēkiem liegtu šādu iespēju.

Bērziņš arī stāstīja, ka liela daļa no sociālo pakalpojumu sniedzējiem ir NVO, kurās cilvēki strādā noteiktu stundu skaitu, kas ir mazāk par trim ceturtdaļām no pilnas slodzes. Līdz ar to arī sociālo pakalpojumu joma un cilvēki, kas šos pakalpojumus saņem, ir apdraudēti, norādīja Samariešu apvienības vadītājs.

Kā stāstīja "Latvijas Lauku foruma" padomes loceklis Valdis Kudiņš, pašā likumprojekta anotācijā ir norādīti riski, ka minētā norma var veicināt bezdarba pieaugumu, slēpto nodarbinātību, kā arī nav garantēts, ka budžeta ienākumi pildīsies, kā cerēts. Viņš arī atzīmēja, ka uzņēmumam, ar darbinieku slēdzot uzņēmuma līgumu par pakalpojuma veikšanu, būtu iespējams izvairīties no normas negatīvajām sekām, bet tas pēc savas būtības veicinās slēpto nodarbinātību.

Tāpat arī Latvijas Grāmatvežu asociācijas valdes locekle Lilita Bērziņa norādīja, ka šīs normas administrēšana pamatīgi sarežģīs darbu grāmatvežiem, jo mazajos uzņēmumos darbiniekiem, kuri nestrādā pilnu slodzi, alga katru mēnesi var atšķirties. Līdz ar to grāmatvežiem tiks uzlikti papildu apgrūtinājumi katru mēnesi pārrēķināt algu, savukārt valsts iestādēm tiks uzlikts papildu administratīvais slogs, ja uzņēmums būs pārmaksājis un būs nepieciešams naudu atmaksāt.

NVO arī neizslēdz iespēju, ka gadījumā, ja šāda norma stāsies spēkā, organizācijas varētu vērsties Satversmes tiesā saistībā ar pārkāptajām cilvēktiesībām strādāt tik stundas, cik cilvēks vēlas.

Organizācijas arī savu satraukumu par šo jautājumu ir paudušas vēstulēs, kuras nosūtītas vairākiem Saeimas komisiju vadītājiem, kā arī Valsts prezidentam Raimondam Vējonim, Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei (VL-TB/LNNK), ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS), finanšu ministrei Danai Reizniecei-Ozolai (ZZS), kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) un Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām. Latvijas Pilsoniskās alianses vēstuli valsts augstākajām amatpersonām parakstījušas vairāk nekā 200 NVO.

NVO sektors vēl cer, ka tiks sākta kvalitatīva diskusija par šīs normas ieviešanu no nākamā gada. Protesta akcijas organizācijas gan rīkot neplāno.

LETA augustā ziņoja, ka koalīcijas politiķi pagaidām neplāno pārskatīt likuma normu, kas paredz, ka sociālās iemaksas no nākamā gada būs jāveic no summas, kas nav mazāka par 75% no valstī noteiktās minimālās algas, bet no 2018.gada - no pilnas minimālās algas.