Latvija eksportē un importē mazāk nekā Lietuva un Igaunija

© Lauris Aizupietis, F64 Photo Agency

Latvijas eksporta un importa apmērs šogad astoņos mēnešos joprojām bija mazāks nekā Lietuvas un Igaunijas, savukārt lielākais ārējās tirdzniecības bilances deficīts starp Baltijas valstīm bija Lietuvā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

2016.gada astoņos mēnešos Latvijas eksporta apmērs bija 6,519 miljardi eiro, Lietuva eksportēja preces 14,409 miljardu eiro vērtībā, bet Igaunija - 7,71 miljarda eiro vērtībā.

Tostarp Latvija un arī Igaunija 74% no valsts kopējā eksporta apmēra izvedusi uz Eiropas Savienības (ES) valstīm, savukārt Lietuva uz ES valstīm izvedusi 61% no kopējā eksporta apmēra.

Latvijas preču izvedums uz Lietuvu šogad astoņos mēnešos bija 18% no kopējā valsts eksporta apmēra, bet uz Igauniju - 13%. Lietuva uz Latviju izveda 10% no kopējā Lietuvas eksporta apmēra, bet uz Igauniju - 5% no kopējā valsts eksporta apmēra. Savukārt Igaunija uz Latviju izveda 9% no kopējā valsts eksporta apmēra, bet uz Lietuvu - 6% no kopējā eksporta apmēra.

Gada astoņos mēnešos Latvijas importa apmērs bija 7,851 miljards eiro, Lietuva importēja preces 15,895 miljardu eiro apmērā, bet Igaunija - 8,863 miljardu eiro apmērā.

Tostarp no ES valstīm Latvija ievedusi 80% no kopējā importa apmēra, Lietuva - 70%, bet Igaunija - 84% no kopējā importa apmēra.

Latvijas ievedums no Lietuvas šogad astoņos mēnešos bija 17% no kopējā Latvijas importa apmēra, bet no Igaunijas Latvija ieveda 8% no kopējā valsts importa apmēra. Lietuva no Latvijas ieveda 7% no kopējā Lietuvas importa apmēra, bet no Igaunijas - 3% no kopējā valsts importa apmēra. Savukārt Igaunija no Latvijas un arī Lietuvas ieveda pa 9% no kopējā valsts importa.

Apkopotie dati liecina, ka astoņos mēnešos ārējās tirdzniecības bilance visām trim Baltijas valstīm bija negatīva. Latvijai ārējās tirdzniecības deficīts bija 1,332 miljardi eiro, Lietuvai - 1,485 miljardi eiro, bet Igaunijai - 1,152 miljardi eiro.

Ekonomika

Latvija tāpat kā Lietuva un Igaunija, nākamā gada 8. februārī atslēgsies no Krievijas un Baltkrievijas energosistēmas (BREL), lai pievienotos kontinentālās Eiropas sistēmai. Tā kā tīkla balansēšanas jaudu izmaksas Latvijā ir plānots uzlikt uz galalietotāju pleciem, elektrības tirgotāji brīdina par gaidāmu elektrības rēķinu pieaugumu. Savukārt Klimata un enerģētikas ministrija Neatkarīgo mierināja, ka nekādas būtiskas izmaiņas elektrības rēķinos nebūšot.

Svarīgākais