Pretēji prognozētajam, Latvijas uzņēmēji maz izmanto iespēju saņemt eksporta kredītu garantijas darījumiem uz trešajām valstīm.
Ilgi gaidītie un dažādi vērtētie grozījumi Ministru kabineta noteikumos īstermiņa eksporta kredītu garantēšanai pagaidām nav izraisījuši lielu uzņēmēju interesi, pat neraugoties uz to, ka pieteikšanās šīm garantijām ir salīdzinoši vienkārša, vismaz tā apgalvoja Saftehnika finanšu direktore Aira Loite.
Kopš pagājušā gada 1. jūnija, kad sāka darboties šī programma, saņemti 53 eksporta kredīta garantiju pieteikumi, bet apstiprināti 28 pieteikumi. Visbiežāk garantijas prasītas eksportam uz Krieviju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Somāliju, Gruziju, Kazahstānu, Nigēriju par piena produktu, zivju produktu, parfimērijas, finiera lokšņu un citu produktu eksportu.
"Grozījumi Ministru kabineta noteikumos par īstermiņa eksporta kredītu garantēšanas noteikumiem paredz, ka šīm garantijām var pieteikties ikviens uzņēmums neatkarīgi no tā vecuma un lieluma. Sākotnēji domājām, ka programma būs pieprasīta, tomēr uzņēmēju atsaucība ir maza," sacīja Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) direktors Ivars Golsts. Viņš pieļāva, ka viens no iemesliem ir informācijas trūkums, kā arī pašu uzņēmēju zemā ieinteresētība eksportēt uz trešajām valstīm.
Kā saņemt garantiju
Šobrīd eksporta garantijas var saņemt tikai par darījumiem, kas tiek veikti ārpus Eiropas Savienības (ES) un neietilpst ES sadarbības valstu lokā. Lai saņemtu šo atbalstu, uzņēmējam ir jāuzrāda Latvijas preču sertifikāts un jāsniedz informācija par sadarbības partneri, kurš solījies iepirkt produkciju, bet nav gatavs veikt priekšapmaksu. LGA novērtēs potenciālo sadarbības partneri.
"Ja informācija par potenciālo sadarbības partneri nebūs atrodama vai arī informācija būs negatīva, tad pieteikums visticamāk tiks noraidīts," skaidroja I. Golsts.
Pieteikumu izskatīšana ir bez maksas un ilgst aptuveni divas līdz četras nedēļas. Ja LGA pieteikumu ir atzinusi par pamatotu, tiek noslēgts līgums. Uzņēmējam jārēķinās, ka garantijas sniegšana izmaksās aptuveni 1–2,5 procentus no darījuma summas, turklāt noteikti būs paredzēts pašrisks vismaz 10 procentu apmērā.
LGA sniegtā garantija nodrošina kompensāciju ārvalstu debitora nesamaksāšanas un maksātnespējas gadījumos. I. Golsts gan atzina, ka pagaidām gan nav bijis neviens gadījums, kad būtu bijusi nepieciešamība izmaksāt eksporta garantiju.
Noteikumi atviegloti
Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) iniciatīvu ievērojami atvieglot kritērijus eksporta kredītu garantiju saņemšanai. Grozījumi paredz, ka eksporta garantiju varēs saņemt arī tādi uzņēmumi, kuri līdz šim nav eksportējuši produkciju. Pirms tam bija prasība par divu gadu eksportēšanas pieredzi un eksporta apgrozījumu gadā ne mazāku par 500 000 eiro.
EM valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības konkurētspējas jautājumos Andris Liepiņš skaidroja, ka šobrīd Eiropas Komisija izvērtē Latvijas lūgumu atļaut piešķirt eksporta garantijas arī eksportam uz ES valstīm.
Naudas pietikšot
Pircēju riska novērtēšanā LGA sadarbības partneris ir Coface Latvia. Šis uzņēmums sniedz līdzīgu pakalpojumu LGA, apdrošinot eksporta risku. "Kaut arī darām līdzīgu darbu, tomēr neuztveram viens otru par konkurentiem," atzina Coface Latvia izpilddirektors Māris Lukins. Lai gan I. Golsts ir pārliecināts, ka nav pamata šaubām par finansējuma pietiekamību šai programmai (tai atvēlēti 10 miljoni latu), tomēr Latvijas garantiju aģentūras rīcībā ir daudz ierobežotāki resursi nekā starptautiskam uzņēmumam, kuram ir meitasuzņēmumi 67 valstīs.
***
VIEDOKĻI
Aira Loite, Saftehnika finanšu direktore:
– Mums ir jāsaka paldies, ka ir tādas garantijas. Mums ir sadarbība ar 97 valstīm, un katrā no tām ir atšķirīgi nosacījumi. Turklāt arī katrā valstī noteikumi var būt atšķirīgi atkarībā no sadarbības partnera, darījuma un tamlīdzīgi. Ja grib konkurēt pasaulē, ir jāspēj piedāvāt labākus nosacījumus. Pateicoties eksporta garantijas iespējai, varam atļauties uzņemties lielāku risku, nekā paši būtu gatavi, līdz ar to piedāvāt labākas sadarbības iespējas.
Līga Rimšēviča, Rīgas piena kombināta sabiedrisko attiecību vadītāja:
– Pagājušajā gadā ar eksporta garantiju saņemšanu mums gāja ļoti grūti. Sajūta bija tāda kā sisties pret sienu. Savukārt šā gada sākumā situācija krasi mainījās – jutām ieinteresētību no valsts institūciju puses. Esam saņēmuši garantiju darījumiem uz Krieviju, un šobrīd tiek izskatīts mūsu pieteikums darījumam ar Singapūru. Arī tad, ja nebūtu šīs eksporta garantijas, visticamāk uzņemtos risku un sadarbotos ar šiem konkrētajiem sadarbības partneriem Krievijā un Singapūrā, tomēr valsts atbalsts ir būtisks. Tā ir ne tikai drošības garantija, bet arī apliecinājums, ka valsts nostājas ar seju pret uzņēmējiem.