Kā rāda Swedbank veiktais pētījums par iedzīvotāju ieguldījumu plāniem, kā labāko naudas ieguldīšanas veidu nemainīgi jau otro gadu pēc kārtas iedzīvotāji norāda nekustamā īpašuma iegādi (47%). Tam seko brīvo finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā (24%). Taču realitātē iedzīvotāji biežāk izvēlas ieguldījumus dažādos finanšu instrumentos, no kuriem par labāko izvēli atzīts pensijas 3.līmenis (atbildi norādījuši 18% aptaujāto), kā arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (17%).
Kopumā uzkrājumus šobrīd veido 38% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju un šim īpatsvaram arvien ir stabila tendence augt.
Zīmīgi, ka arī praksē atšķirība starp ieguldījumiem, kas tiek veikti nekustamajā īpašumā un finanšu ieguldījumiem, īpaši neatšķiras. Ja raugās, kurus no ieguldījumu veidiem Latvijas iedzīvotāji ir izmantojuši visbiežāk, tad pirmajā vietā ierindojas uzkrājumu veidošana privātajai pensijai jeb pensiju 3.līmenī (24%). Tam seko investīcijas nekustamajā īpašumā (21%) un termiņnoguldījumi bankā (20%). Starp biežāk izmantotajiem ieguldījumu veidiem vēl ierindojas arī uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (14%) un ieguldījumu kustamajā īpašumā (13%). Interesanti, ka finanšu līdzekļu ieguldīšana zeltā, ko iedzīvotāji vērtē kā vienu no labākajiem ieguldījumu veidiem, realitātē nemaz nav tik populāra - to izvēlas vien 8% ieguldītāju. Taču aizvien pietiekami liela daļa iedzīvotāju (37%) ir finansiāli neaizsargāti un joprojām neveic nekāda veida ieguldījumus.
Sievietes ievērojami biežāk nekā vīrieši veic ieguldījumus privātajā pensijā - 28% sieviešu pretstatā 19% vīriešu, kamēr vīriešu vidū populārāki ir tādi ieguldījumu veidi kā termiņnoguldījums bankā (23% vīriešu pret 18% sieviešu), uzkrājošās apdrošināšanas risinājumi (16% pret 12%), kā arī akciju tirgošana (11% pret 3%). Interesanti, ka saviem ieguldījumu rezultātiem iedzīvotāji visbiežāk seko līdzi vismaz reizi mēnesī (31%), salīdzinoši 2015. gadā tie bija 25%. 2016. gadā būtiski ir samazinājies arī to krājēju un ieguldītāju īpatsvars, kuri neseko līdz savu ieguldījumu rezultātiem vai to dara retāk kā reizi gadā: no 30% 2015. gadā līdz 22% 2016. gadā.