Lai gan ebizness šķiet vienkāršāk un lētāk realizējams nekā, piemēram, īsta veikala atvēršana, no 100 izveidotajiem internetveikaliem Latvijā izdzīvo vien aptuveni desmitā daļa.
Pagājušais gads šo veikalu klāstu izpurināja īpaši spēcīgi. Tomēr, neraugoties uz to, tieši ekomercijā saskata vienu no veidiem, kā uzņēmumiem pārdzīvot krīzi.
Pirmie interneta veikali Latvijā izveidojās 2000. gadā, taču internetveikala Xnet līdzīpašnieks Mārtiņš Švāns par nopietnu šā biznesa aizsākumu uzskata 2002. gadu. E-veikalu popularitāte ir augusi katru gadu.
Nepieciešamas investīcijas
"Agrāk biznesu veidojām ar 50% pieaugumu ik gadu, bet pagājušā gada sākums šajā nozarē strādājošiem atnesa 40% kritumu. Turklāt gada vidū no Latvijas tirgus aizgāja gandrīz visi pārapdrošinātāji, pateicoties kuriem interneta veikali varēja saņemt kredītlīnijas. Šobrīd šādas iespējas vairs nav, un tas krietni sarežģī uzņēmējdarbību," skaidroja M. Švāns.
Latvijas interneta asociācijas izpilddirektors Viesturs Šeļmanovs-Pleišs uzskata, ka viens no iemesliem, kāpēc divas trešdaļas Latvijas internetveikalu ir pazuduši no redzesloka, ir tas, ka šie veikali nemainījās līdzi laikam, neieviesa jauninājumus un pircējiem tie vairs nebija interesanti.
Tomēr, neraugoties uz to, portāla nekrize.lv organizētā diskusijā tās dalībnieki sprieda, ka krīzē tieši interneta vide paver lielākas iespējas uzņēmējdarbībai.
"Ja ir divas rokas, dators un internets, tā jau ir iespēja darboties," sacīja V. Šeļmanovs-Pleišs.
DnB Nord bankas Uzņēmumu apkalpošanas pārvaldes vadītājs Raimo Smukais gan šaubījās, vai interneta bizness izvedīs Latviju no krīzes, taču, viņaprāt, tas dod iespēju uzņēmējiem izdzīvot un arī pelnīt. Turklāt šī vide paver iespējas iziet arī globālajā tirgū. Taču, lai to darītu, ražotājiem ir jākooperējas.
Savukārt esošo internetveikalu vadītāji pret jaunu interneta uzņēmumu veidošanu ir skeptiskāk noskaņoti. Viņuprāt, lielākais šķērslis – investīciju nepieciešamība. Pēc M. Švāna aplēsēm, jauna internetveikala izveidošana var prasīt pat 100 000 latu ieguldījumus, iekaitot mārketinga aktivitātes.
"Tas ir mīts, ka interneta veikals ir ātrs un ērts bizness. Šajā biznesā izdzīvo tikai 10%, pārējie izdeg," piebilda SIA Neo direktors Juris Balodis.
Kā piesaistīt pircēju?
Veikala atrašanās vietai ir liela nozīme. Ja veikals atrodas pircēju iecienītākajās vietās, tam ir lielākas izredzes piesaistīt pircējus nekā veikalam, kas atrodas grūti aizsniedzamā un nomaļā vietā. Arī internetā darbojas savi likumi pircēju piesaistīšanai. V. Šeļmanovs-Pleišs skaidroja, lielākoties interneta lietotāji aktīvi apmeklē 5–10 interneta lapas, savukārt meklēšanai galvenokārt tiek izmantots Google. Tātad, lai pircēji pamanītu jaunu internetveikalu, mārketinga aktivitātes ir jāvirza šajos virzienos. Turklāt iepirkšanās procesam internetā ir jābūt maksimāli vienkāršam. Kā pozitīvu piemēru viņš minēja Paypal, kas ir integrējies izsoļu portālā Ebay.
Iespējama krāpšanās
R. Smukais brīdināja, ka līdz ar krīzi ir aktivizējušies krāpnieki internetā. Piemēram, parādījušies uzņēmēji, kas grib apiet nodokļus, tirgot virtuālas un nevajadzīgas lietas, izmantojot cilvēku vājības.
Arī M. Švāns zināja stāstīt, ka internetā ir veikali, kuru galvenais sauklis – mēs pārdosim lētāk. "Dīvaini ir tas, ka viņi spēj piedāvāt preces zem vairumtirdzniecības cenas. Kā tas iespējams? Tam ir divi iemesli: pelēkais tirgus un krāpniecība. Ir bijuši gadījumi, kad klientam, kurš izvēlējies šādu lētu preci, no šā veikala zvana un saka, ka šī konkrētā prece ir beigusies, bet nākamajā dienā tiks atvesta partija ar jaunām precēm, tiesa, nedaudz dārgākām. Un daudzi klienti arī piekrīt pirkumam," stāstīja M. Švāns.
Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa atzina, ka šādi gadījumi ir bijuši. Pēc viņas skaidrotā, pircējam ir tiesības saņemt preci par norādīto cenu. PTAC vairāk sūdzību saņēmis par ārzemju interneta veikaliem, un lielākoties pircēji ir sūdzējušies par nepiegādātu preci vai nepareizu preci. B. Vītoliņa internetveikalu biznesā saskata arī problēmas, kas ir saistītas ar preču autentiskumu un kvalitāti.
***
UZZIŅAI
Pasaulē ir aptuveni 1,73 miljardi interneta lietotāju, Eiropā – 418 miljoni, Latvijā – 1,2 miljoni
Latvijā internets pieejams 55% mājsaimniecību
10 lielāko internetveikalu apgrozījums 2009. gadā bija 15 miljoni latu
Latvijā internetā iepērkas 21% interneta lietotāju
Aptuveni 2/3 interneta veikalos iepērkas mājās, 1/3 – darbavietā
Tikai 10% zina, ka internetā ir iespēja salīdzināt cenas